21. gadsimta robežā saimnieciskās darbības apstākļos Eiropas Savienības (ES) valstu vairākumā notiek būtiskas pārmaiņas. Nacionālo valūtu liela daudzuma vietā nāk vienotā Eiropas naudas vienība “eiro”, šo valūtu aizstājēja visās mūsdienu naudas funkcijās un visos biznesa darījumu veidos.
Tāds solis būtiski pavirza uz priekšu integrācijas procesu, jo izveidots vienotais ES iekšējais tirgus vairs nespēj balstīties uz dažādām naudas sistēmām, kuras paliek nacionālā pakļautībā. Līdz ar pāreju uz eiro ES pārvēršas varenā un konsolidētā valūtas zonā, un līdz ar to tai radās iespējas papildus stimulēt ekonomisko izaugsmi, ievērojami pazemināt uzņēmumu darījumu izdevumus un konkurēt ar Amerikas dolāru un Japānas jenu.
Ņemot vērā, ka visa tirdzniecība Eiropā kļūst vienvalūtas, valstis var iztikt ar daudz mazāku nepieciešamu zelta un valūtas rezervju masu, kuras pārpalikumu varētu lietot saimnieciskā un investīciju apgrozībā.
Eiro no paša sākuma tika veidots kā viena no pasaules rezervju valūtām, ES interešu aizsargāšanas līdzeklis, kas samazinās atkarību no ASV dolāru un jenu Eiropas un starptautiskās finansu apgrozības apkalpošanā.…