Eiropas vārda izcelšanās trīs aspekti - mitoloģiskais, ģeogrāfiskais, politiskais

Eiropa ģeoloģiski un ģeogrāfiski ir pussala, kas veido Eirāzijas rietumu daļu. Ziemeļos to ierobežo Ziemeļu ledus okeāns, rietumos - Atlantijas okeāns, dienvidos - Vidusjūra un Melnā jūra, austrumos - Urāli.
Tas ir kontinents ar tūkstošiem gadu ilgu vēsturi, bagātīgu kultūras mantojumu un daudzām pasaulē skaistākajām ainavām. No klinšainām piekrastēm līdz smilšu liedagiem, no auglīgām ganībām līdz sausiem līdzenumiem, no ezeriem un mežiem līdz arktiskai tundrai.
Eiropas tautas ar savām daudzveidīgajām tradīcijām, kultūrām un valodām pārstāv vairāk nekā septiņus procentus pasaules iedzīvotāju. Eiropas vēsturiskajā mantojumā ierakstīti gan aizvēsturiski alu gleznojumi, gan grieķu un romiešu antīkās kultūras pieminekļi, gan vikingu un mauru arhitektūra, gan viduslaiku cietokšņi, gan renesanses pilis un baroka dievnami.
Eiropas kultūras un ekonomisko sasniegumu vēsture sniedzas līdz pat paleolītam. Par mūsdienu Eiropas kultūras pirmssākumiem tiek uzskatīta Senā Grieķija. Tad nāca Romas impērijas periods, kas uz daudziem gadsimtiem sadalīja Eiropu pa Reinu un Donavu. Pēc Romas impērijas sabrukuma Eiropā iestājās stagnācijas periods, ko renesanses laikā sauca "Drūmajiem viduslaikiem", bet apgaismības un mūsdienu vēsturnieki - par viduslaikiem. Renesanse aizsāka jaunu izgudrojumu un atklājumu periodu.
15. gadsimtā Portugāle aizsāka Lielo ģeogrāfisko atklājumu periodu, drīz tai sekoja Spānija. Vēlāk tām pievienojās Francija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste, kas izveidoja lielas koloniālas impērijas, kam piederēja teritorijas Āfrikā, Amerikā un Āzijā.…