Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:562705
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  EIROPAS VALŪTAS SISTĒMAS VĒSTURISĀ IZVEIDE    3
  EIRO    9
  EIRO IEVIEŠANA    11
  I posms    11
  II posms    12
  III posms    13
  Ekonomiskās un monetārās savienības nākotne    16
  Eurosistēmas pamatuzdevumi    16
  SECINĀJUMI    20
  Izmantotie informācijas avoti    21
Darba fragmentsAizvērt

Vienots tirgus, vienota valūta. Teorētiski tik vienkārši un loģiski. Bet bija jāpaiet gadu desmitiem, kamēr šī ideja kļuva par ikdienas realitāti. Visupirms bija jāizveidojas un jānostiprinās Eiropas kopējam tirgum. Jau Francijas imperators Napoleons III loloja sapni par vienotu Eiropu. Zaudēts karš pret Prūsiju, Pirmais pasaules karš sagrāva šo ideju. 1925. gadā no jauna izskanēja doma organizēt saimnieciski vienotu Eiropu. Bet Versaļas līguma izraisītās valstu pretrunas radīja šķēršļus šai raženajai idejai. Turklāt virkne Eiropas valstu bija impērijas ar savām kolonijām, saviem atšķirtiem kopējiem tirgiem un savu naudu. Britu impērijā valdīja angļu mārciņa, Francijas impērijā – Francijas franks, Holandes impērijā – Holandes guldenis, Beļģijas impērijā – Beļģijas franks, Spānijas impērijā – Spānijas peseta, Portugāles impērijā – Portugāles eskudo, Itālijas impērijā – Itālijas lira. Turklāt vēl eksistēja valūtas zonas – ASV dolāra zona, angļu mārciņas zona, Francijas franka zona, kurām savu nacionālo valūtu pielāgoja ekonomiski vājas valstis, kas nebija minēto impēriju sastāvdaļas, to kolonijas. Latvija savu latu sākotnēji iekļāva Francijas franka zonā, būtībā pat Latīņu monētu savienībā, kuras priekšgalā bija Francija. Tajā iekļāvās arī Beļģija, Itālija, Šveice un vēlāk arī Grieķija. Savienības locekļu naudas vienībām tika noteikts vienāds zelta saturs – 0,29032254 g tīra zelta. Tāds bija arī lata sākotnējais zelta saturs. Pirmais pasaules karš sagrāva zelta monētu standartu. Latīņu naudas savienība beigu beigās izira. Tas notika 1926. gada 31. decembrī. Latvija turpināja ievērot bijušās naudas savienības noteikumus, bet jau Francijas franka zonas sastāvā līdz lata devalvācijai 1936. gada 28. septembrī.
Izmaiņas Eiropas valstu spēku samērā piespieda Latviju pāriet uz britu sterliņa zonu. Lata zelta saturu turpmāk noteica ar Anglijas sterliņa mārciņas palīdzību, kuras zelta saturs bija 4,43425 g tīra zelta. Devalvējot latu par apmēram 40%, tā zelta saturs līdzinājās 0,0396487 sterliņa mārciņām jeb 0,1758 g tīra zelta. Atgādināsim, ka viena dolāra cena bija 5lati.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties