Jauno laiku posms ( XVII gs. – XIX gs. beigas ) Eiropas valstu tiesību vēsture uzskata par buržuāzisko tiesību rašanos. Līdz šim laikam Eiropas valstīs pastāvēja absolūtā monarhija, daudzās valstīs XVIII gs. tā parādījās apgaismotā absolūtisma formā. Attīstoties kapitālistiskajām attiecībām, saasinājās pretrunas starp lielākajām kārtām. Revolucionārā ceļā absolūto monarhiju nomainīja parlamentārā monarhija ( Anglijā XVII gs. ) vai republika ( Francijā – XVIII gs. beigās ). Absolūtā monarhija kavēja kapitālisma attīstībai, tā centās saglabāt veco iekārtu. Bet noturēt veco vairs nebija iespējams.
Buržuāziskās revolūcijas pavēra ceļu kapitālisma attīstībai un modernas tiesiskas valsts un tiesību izveidei, radīja jaunas valststiesiskas idejas, kuru īstenošanai bija vajadzīgs gandrīz viss XIX gadsimts. Veidojās parlamentārisms, kas ir viens no lielākiem demokrātijas sasniegumiem.
Jauno laiku posmā tika izvirzītas progresīvās idejas par valsts iekārtu, cilvēka pamattiesībām. Principi, kas bija atspoguļoti pieņemtajos konstitucionālajos aktos, darbojas pat mūsdienās. Piemēram, 1787.gada ASV konstitūcija ar nedaudziem labojumiem, darbojas vēl šodien.
Francijā 1789.gadā bija pieņemta Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija – dokuments ar pasaulvēsturisku nozīmi, uz kuru tagad atsaucas ne tikai Francijas konstitūcija, bet arī daudzi starptautiski akti par cilvēku tiesībām. Mūsdienās tiek lietoti abi šie jēdzieni. Cilvēka tiesības raksturo indivīda tiesību atšķirīgu juridisko statusu starptautiskajā līmenī, bet pilsoņa tiesības – valsts iekšpolitikā.
Kontroldarbā plašāk izskatītas buržuāzisko revolūciju norise Anglijā un Francijā, kā arī buržuāzisko tiesību rašanās un attīstība nosauktajās valstīs un Vācijā. Darbā tika izmantota speciālā literatūra: Z.Čerņilovska grāmata “Всеобщая история государства и права” un L.Birziņas mācību grāmatas.
XVII gs. sākumā Anglijā strauji attīstījās buržuāziskās attiecības rūpniecībā un jūras tirdzniecībā. Lielāku tirdzniecības uzņēmumu iekārta atbilsta kapitālistisko uzņēmumu iekārtai.
Tomēr buržuāzija bija neapmierināta ar to, ka valdība kontrolēja ražošanu un tirdzniecību, ieveda jaunus nodokļus un nodevas. Ar to izveidojās priekšnosacījumi, lai buržuāzija mēģinātu saņemt valsts varu savās rokās.
Anglijas revolucionārās situācijas pazīmes: zemnieku un strādnieku sacelšanās, pretošanās jauniem ievestiem nodokļiem, reliģisko sektu darbība, parlamentā izveidojās stipra karaļa opozīcija.
1621.gadā karalis Džeimss ( James ) I (1603-1625) īpašā vēstījumā izteica savus uzskatus par parlamentu kā karaļu kalpu sapulci. Šis vēstījums parlamentā izraisīja sašutumu, un Anglijas parlaments pieņēma deklarāciju, ka tā tiesības un brīvības ir jau sen dibinātas un neaizskaramas, tās ir angļu tautas tiesības, ko karalis nevar atņemt.…
