Eiropas un tiesību vēsture / Referāts / ID: 113109

Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt

Autors: sika27 (16)

Vērtējums:

Publicēts: 18.04.2007.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 3 vienības

Atsauces: Nav

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
1.	Atēnu polisas valsts iekārta un tiesības	3
2.	Spartas valsts izcelšanās un attīstība	5
3.	Spartas valsts varas struktūra	5
4.	Likurga likumi (VIII gs. p.m.ē.) – tiesības aristokrātijā Spartas valstī	6
5.	Senās Romas valsts rašanās	7
6.	Romas valsts periodizācija	7
7.	Servija Tullija reformas un valsts varas organizācija	8
8.	Romas republikas varas organizācijas	9
9.	Romas impērija principāta periodā	10
10.	Romas impērija domināta periodā	10
11.	Romas valsts bojā ejas cēloņi un vēsturiskā nozīme	11
12.	XII tabulu likumi – pirmā Romas tiesību kodifikācija	12
13.	Galvenie tiesību avoti Romas republikā	13
14.	Romiešu tiesību periodizācija	14
15.	Romiešu tiesības klasiskajā periodā	14
16.	Romiešu tiesības postklasiskajā periodā	14
17.	Corpus iuris civilis – vēsturiskā nozīme	14
18.	Romiešu tiesību recepcija mūsdienās un Latvijā	15
19.	Jēdzieni	16
	Izmatotā literatūra	18

Darba fragmentsAizvērt

Sengrieķu sabiedrība dalījās ciltīs – fīlās, kas sīkāk dalījās fratrijās un dzimtās. Pilsētvalstis sauca par polisām (gr. Polis, lat. civitas). Pirmās polisas veidojās Grieķijas arhaiskajā laikmetā ap 800. g. pr. Kr., kad grieķi radīja jauna veida civilizāciju. Grieķu polisas būtiski atškīrās no senās Divupes pilsētvalstīm. Grieķu polisas bija pilsoņu kopienas, kas pašas pieņēma likumus un saskaņā ar tiem. Lai aizsargātu savu pilsētu, grieķi kalnā cēla nocietinājumus. Pilsētvalstis izauga ap šādu kalnu. Nocietinājumus kalna virsotnē sauca par akrapoli. Nozīmīga vieta bija agora – tirgus laukums. Parasti polisā bija 5 – 10 tūkstoši iedzīvotāju, polisa pieslējās lauku teritorija. Ar terminu „polisa” saprot noteiktas pilsētvalsts visu pilsoņu, visu pilsoņu, visu pilsētas un lauku teritorijas iedzīvotāju kopumu. Pilntiesīgo iedzīvotāju daļu veidoja polisas pilsoņi, kuri sevi sauca polisas vārdā – atēnieši, korintieši, milētiši. Pilsoņiem bija tiesības uz zemi. Atēnās dominēja pilsētnieki – amatnieki, tirgotāji. Brīvie bija pilntiesīgi pilsoņi, bet diezgan lielu grupu veidoja brīvie nepilsoņi – ienācēji no citas polisas, vešzemnieki, izraidītie, klaidoņi. Atēnāš „imigrantu” vidū bija arī tādi, kuru ģimenes bija apmetušās polisā pirms vairākām paaudzēm, tomēr pēdējiem nebija tiesību pretendēt uz līdzdalību valsts lietās. Pastāvēja pretrunas starp aristokrātiju un tautu – dēmu. Vergi bija polisas īpašums. Atēnās vergus sauca par attika, kas nozīmēja Atikas piederīgie.…

Autora komentārsAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −2,48 €