Jebkurš bizness, tātad jebkura komersanta darbība neizbēgami ir saistīta ar pastāvošo biznesa vidi, gan iekšējo, kas ietver sevī procesus uzņēmējsabiedrības iekšpusē, kā, piemēram, attiecības starp kapitāla īpašniekiem, attiecības ar darbiniekiem, u.c., kā arī ārējo biznesa vidi, kura ir tā reāli eksistējošā vide, kurā uzņēmums darbojas un ar kuru tas spiests rēķināties. Viens no ārējās vides nozīmīgākajiem subjektiem neapšaubāmi ir valsts.
Nenoliedzami, ka viens no “nepatīkamākajiem” instrumentiem, ar ko valsts ietekmē komersantu, ir nodokļu sistēma. Lai arī visiem zināma patiesība ir tā, ka nodokļi veido lielāko daļu valsts budžeta, kurš savukārt tiek izmantots valsts un tās iedzīvotāju labā, tomēr tas pats iedzīvotājs, kurš labprāt saņem visus labumus, ko tam piedāvā valsts budžets, būdams komersanta vai kapitāla daļu īpašnieka lomā, savu darbību vērš uz maksimālu peļņas iegūšanu, līdz ar to nodokļus uztverot kā netaisnīgu tā peļņas samazinājumu.
Tā kā valsts rīcībā ir ( vai vismaz vajadzētu būt ) pietiekami nopietnam piespiedu aparātam, lai nodrošinātu pienākošos nodokļu iekasēšanu, komersantam neatliek nekas cits, kā peļņas palielināšanas nolūkos ne vien samazināt citas izmaksas, bet arī, iespēju robežās, minimizēt obligātos nodokļu maksājumus.
Daļa komersantu veic fiktīvas darbības, lai izvairītos no nodokļiem, bet ir arī uzņēmēji, kas izmanto likumīgus līdzekļus, lai samazinātu nodokļu summu. Viens no šiem līdzekļiem ir Speciālo Ekonomisko Zonu izveide.…