Mūsdienās Eiropas Savienība ir viena no lielākajmām ekonomikām pasaulē. Kursa darba aktualitāte ir saistīta ar Eiropas Savienības ietekmi uz tās dalībvalstīm. Tā veicina iekšzemes kopprodukta izmaiņas, bezdarba līmeņa un nodarbinātības izmaiņas, kopējās tirdzniecības politikas izmaiņas, rūpniecības izmaiņas un daudzas citas izmaiņas.
Viens no nozīmīgākajiem izaicinājumiem Eiropas Savienības nākotnes attīstībā ir ekonomiskās izaugsmes problēmas. Pasaules ekonomiskā krīze skāra arī Eiropas Savienības valstis – samazinājās ražošana, pieauga bezdarbs. Krīze ietekmēja arī patērētāju ieradumus un sabiedrības vērtības. 2010. gadā būtiskās ekonomiskās grūtībās nonāca eirozonas valstis Īrija, Grieķija, Portugāle un Spānija. Eiropas Savienības ieguldīja lielus līdzekļus, lai stabilizētu ekonomisko situāciju šajās valstīs, īpaši – Grieķijā. Ekonomiskā izaugsme ir cieši saistīta ar enerģētiku. Lielāko daļu energoresursu ES valstis importē. Piemēram, importēti tiek 90% savienībā izlietotās naftas. Enerģētiskā atkarība ir viens no ES nākotnes izaicinājumiem.
Ekonomiskās krīzes laikā samazinājās ražošana, kas savukārt samazināja iekšzemes kopprodukta apjomus. Ekonomiskā krīze ietekmēje ne tikai iekšzemes kopproduktu, bet arī daudzus citus makroekonomikas rādītājus – bezdarbu un nodarbinātību, importu un eksportu, inflāciju, nacionālo kopproduktu un citus rādītājus. Kopš globālās finanšu krīzes ir pagājuši vairāk kā desmit gadi, taču sekas ir jūtamas vēlprojām. Visspilgtāk krīzes sekas mūsdienās var redzēt Grieķijas makroekonomikas rādītājos.
Makroekonomika ir ekonomikas zinātnes nozare, kas pēta ekonomiku kopumā. Tās priekšmets ir apkopojoši tautsaimniecību raksturojoši rādītāji un to izmaiņas, atšķirībā no mikroekonomikas, kas nodarbojas ar atsevišķu tautsaimniecības sektoru vai pat indivīdu un uzņēmumu darbības pētīšanu. Makroekonomikā tiek aplūkoti tādi rādītāji kā: iekšzemes kopprodukts, bezdarbs un nodarbinātība, starptautiskā tirdzniecība, kura sastāv no eksporta un importa, inflācija, nacionālais kopprodukts un citus rādītājus. Gluži kā jebkurā citā pasaules valstī vai apvienībā, arī Eiropas Savienībā eksistē makroekonomiskie rādītāji. Kursa darba ietvaros tiek aplūkots iekšzemes kopprodukts, bezdarba līmenis un starptautiskā tirdzniecība, kura sastāv no importa un eksporta.
Eiropas Savienības dalībvalstis savstarpēji koordinē savu ekonomikas politiku, lai spētu rīkoties vienoti, ja rodas grūtības, piemēram, tādas kā ekonomikas un finanšu krīze. 19 valstis ir nolēmušas saliedēties vēl vairāk un ieviesušas eiro kā savu vienoto valūtu. Vienīgās valstis, kurām nav eiro valūta ir Dānija un Apvienotā Karaliste, šīm valstīm ir īpaša vienošanās ar ES, ka viņas drīkst nepievienoties eirozonai. Visas ES dalībvalstis (arī tās, kas nav eirozonā) ietilpst ekonomiskajā un monetārajā savienībā . Tā ir ekonomiskās sadarbības sistēma, kuras mērķis ir stimulēt darbvietu rašanos un ilgtspējīgu izaugsmi, kā arī koordinēt mūsu reakciju uz globālām ekonomikas un finanšu problēmām. Katra ES dalībvalsts ir unikāla. Tāpēc dažādu valstu iekšzemes kopprodukts un iedzīvotāju pieaugums var būt ļoti atšķirīgs. Katrai valstij ir arī pašai sava pieeja svarīgās politikas jomās, piemēram, izglītības nozarē.
