Eiropas Savienības un Latvijas ekonomika Covid-19 pandēmijas laikā

2020. gada pēdējos mēnešos labus izaugsmes rādītājus sasniedza nozares, kuras Covid-19 ierobežojumi ir skaruši vismazāk. Augstie ražības rādītāji ir nodrošinājuši izaugsmi lauksaimniecības nozarē, apjomi ir auguši arī mežsaimniecībā. Salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, būtiski izaugsmes rādītāji ir sasniegti ieguves rūpniecībā (galvenokārt kūdras ieguvē). Tāpat 4. ceturksnī izaugsme vērojama arī apstrādes rūpniecībā par ko liecina straujais preču eksporta kāpums oktobrī un novembrī. Salīdzinoši labi 2020.gadā ir veicies arī būvniecības nozarei. Gada nogalē pieaugums bija vērojams arī atsevišķās komercpakalpojumu nozarēs, kas spējušas pielāgoties jaunajiem apstākļiem. 4.ceturksnī gada griezumā ir palielinājušies arī kopējie mazumtirdzniecības apjomi (par 1,5%). Tāpat pieaugums bija publisko pakalpojumu nozarēs, t.sk. veselības aprūpē.
Vienlaikus virknē nozaru situācija saglabājas sarežģīta. Covid-19 ierobežojumu dēļ vissmagāk cietušajās nozarēs - transportā, izmitināšanā un ēdināšanā, ceļojumu biroju pakalpojumos, kultūras, atpūtas, mākslas un sporta nozarēs - arī 2020. gada 4. ceturksnī bija vērojams būtisks apjomu kritums gada griezumā.
Ekonomikas tālākā attīstība vidēja termiņa periodā ir atkarīga no situācijas ārējā vidē un reformu gaitas. Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, īpaši COVID-19 epidēmijas ekspansijas apturēšanu. Tāpat svarīga ir ES kopējās ekonomikas telpas turpmākā attīstība. Latvijas ekonomiskās priekšrocības vidējā termiņā galvenokārt balstīsies uz panākto makroekonomisko stabilitāti, kā rezultātā ir uzlabojušies Latvijas kredītreitingi, kā arī uz plānoto ES atbalsta programmu efektivitāti un uzlabojumiem uzņēmējdarbības vidē.
…