ES un Krievijas ekonomisko attiecību īss raksturojums jeb „apburtais loks”
Lai arī ES un Krievija savstarpējo sadarbību cenšas attīstīt dažādās jomās, nosakot 4 sekojošās sadarbības telpas: 1) brīvība, iekšējā drošība, tiesiskums; 2) ārējā drošība; 3)izglītība, kultūra un zinātne; 4) ekonomika , tad par aktuālāko un skaļāko izvērtusies tieši ekonomiskās sadarbības telpa. Un īpaši aktuāli kļuvuši enerģētikas jautājumi, kur pēdējā laikā Krievija parādījusi savus „izlēcienus” ar kuriem sevi pozicionējusi kā neaizstājamu energoresursu piegādātāju ES. Pēdējā laika notikumi starp Krieviju un ES atseguši vairākus satraucošus aspektus, kas liek domāt par šī brīža spriedzi abu pušu attiecībās, un liek vairāk izvērtēt, kas ir tie faktori, kas šo spriedzi rada un kādas galu galā ir šīs abu pušu ekonomiskās attiecības, un kādu lomu šajās attiecībās spēlē tādi ekonomiskie elementi kā enerģētika, tirdzniecība un investīcijas.
Īpašu ieinteresētību šo abu pušu ekonomisko attiecību izvērtēšanā radīja Zeyno Baran teiktais, ka „ Krievijas vara un ietekme vairs nevar tikt mērīta ballistisko raķešu precizitātē vai granātmetēju ražošanā, bet gan naftas cauruļvadu konstrukciju garumā un naftas daudzuma eksportā, un Eiropai šī enerģētikas okupācija no Krievijas puses ir sākusies”. 2
ES un Krievija jau labu laiku strādā pie abpusējas ekonomiskās sadarbības izveidošanu, kas būtu izdevīga abām pusēm, katrai pusei realizējot savus mērķus, bet šī sadarbība pašlaik izvērtusies milzīgā savstarpējā atkarībā, kur iezīmējas vairākas problemātiskas tendences abu pušu attiecībās. Savukārt ekonomiskā sadarbība iezīmējas cikliskā darbībā, kas jau kļuvusi par tādu kā „apburto loku”, kur riņķveida kustībā cirkulē pušu abpusējā sadarbība importa, eksporta, investīciju ziņā, bet kā attiecību stūrakmens jeb ekonomisko attiecību dzinējspēks minams enerģētika. Darbība notiek kā „apburtā lokā”, jo šie elementi ir ciešā mijiedarbībā viens ar otru, kas rada ieinteresētajām pusēm milzīgu atkarību vienai no otras, un līdz ar to rodas liela nedrošības izjūta, kas var apdraudēt abu pušu ekonomisko situāciju un attīstības potences. Pie tam, šeit vairs nevar tikai runāt par ekonomisko jomu attiecībās, jo enerģētikas jautājumi tiek risināti augstā politiskā līmenī.
Nenoliedzami, katrai sadarbības pusei ir savi mērķi un intereses, kas ir kā iemesls šādai ekonomiskai sadarbībai starp konkrētajām pusēm. No Krievijas puses tā ir vēlme pēc Krievijas agrākās varenības un ietekmes atgūšanu starptautiskā arēnā. …
