Pirmo pīlāru veido trīs sastāvdaļas un tas ir atbildīgs par vienoto tirgu un brīvu kustību pāri robežām. Tas arī seko ekonomikai un monetārajai savienībai un tādiem jautājumiem, kā lauksaimniecība, vide un konkurence. Šai pīlārā, atšķirībā no otrā un trešā, dalībvalstīm jāatdod daļa no savas suverenitātes un ES institūcijas var rīkoties neatkarīgi no nacionālajām valdībām.
Eiropas ekonomiskās kopienas izveidošanās notika tādā laikā, kas bija noplakusi kara laika sajūsma par integrētu federatīvu Eiropu. Izveidošanās uzsākās bez pārliecības, ka šai kopienai izdosies tur, kur citas organizācijas bija cietušas neveiksmi.
Eiropas Savienības juridiskie pamati
1.1951.g aprīlis, Parīze, Treaty of Paris, līgums par Eiropas ogļu un tērauda kopienas (EOTK) izveidošanu. Stājās spēkā ar 1952. gada 1. jūliju.
2.1957.gada 25.marts, Roma, Treaty of Rome, Līgums par Eiropas atomenerģijas kopienas (Euratom) izveidošanu. Stājas spēkā ar 1958.gada 1. janvāri, bez noilguma laika.
3.1957. gada 25.marts, Roma, Treaty of Rome, Līgums par Eiropas ekonomiskās kopienas (EEK) izveidošanu. Stājas spēkā ar 1958.gada 1. janvāri, bez noilguma laika.1
Muitas savienība un Eiropas vienotais tirgus – Muitas savienība izveidojas, ja divas vai vairākas valstis apvienojas vienā muitas teritorijā. Muitas savienībā savstarpēji ir likvidētas ne vien iekšējās muitas nodevas un tirdzniecības ierobežojumi, kā tas ir – brīvās tirdzniecības zonā, bet arī atšķirīgās nacionālās ārējās muitas nodevas.
Šādā savienībā ir kopēja ārējā muitas nodeva attiecībā uz trešajam valstīm. Muitas savienības piemērs bija Eiropas Kopiena, pašreizējās ES priekštece. Muitas savienība bija priekš pakāpe iekšējam tirgum, kurš tika ieviests 1993.gada 1. janvārī un kurā līdzās kopējam muitas tarifam papildus ir arī brīva preču, personu, pakalpojumu un kapitāla kustība.1
1968.gada 1.jūlijā sešās EK dibinātāj valstīs muitas savienību ieviesa ražošanas jomā, 1970. gada 1.janvārī – lauksaimniecības jomā. Muitas savienība deva manāmu atvēzienu tirdzniecībai starp dalībvalstīm. Nedz muitas savienības, nedz vēlākā iekšējā tirgus izveides nolūks nebija ievērot protekcionistiskus mērķus un nepavisam ne radīt „Eiropas cietoksni”. Tāpēc jau kopš 1971.gada EK attīstības valstīm piešķīra izdevīgus muitas tarifus pusfabrikātiem un gatavām precēm.
Līgumos par EOTK, EEK un Euratom rakstīts, ka šo organizāciju tālejošais mērķis ir veicināt aizvien lielāku tuvināšanos starp Eiropas tautām. Tomēr faktiskā darba kārtība, kas arī tika realizēta, galveno uzsvaru lika uz četru ražošanas faktoru brīvo kustību. Eiropas Kopiena atšķiras no brīvās tirdzniecības zonas tieši ar šo brīvo kustību.…
