Ievads
Latvija ir brīvprātīgi iesaistījusies globalizācijas procesā apzinoties to, ka, būdama maza valsts, tā var īstenot un aizstāvēt savas intereses, tikai esot lielākas un spēcīgākas organizācijas sastāvdaļa.
Tas nozīmē: reformas, kas veicina nacionālo ekonomisko augšupeju politiskās stabilitātes garantijas privilēģiju līdzdarboties globālu politisku un ekonomisku lēmumu pieņemšanā, aizstāvot ne tikai savas intereses, bet arī ietekmējot starptautisko procesu gaitu.
Latvijas stratēģiskais mērķis ir nodrošināt valsts neatkarību un drošību, kā ari sabiedrības drošību un labklājību. Dalība un integrācija ES sekmēs politisko stabilitāti, ilgstošu un līdzsvarotu ekonomisko izaugsmi, sociālo aizsardzību un radīs priekšnosacījumus dzīves standartu kāpumam.
Latvijas ārpolitikas koncepcija nosaka, ka valsts pilntiesīga dalība ES ir viens no svarīgākajiem ārpolitiskajiem mērķiem. Integrācija ES nodrošina Latvijas reformu procesa orientāciju un motivāciju.
Latvijā veicamie uzdevumi integrācijai Eiropas Savienībā (ES) ar katru dienu paplašinās. Aug arī integrācijas procesā iesaistīto institūciju un ieinteresēto cilvēku skaits. Ir izstrādāta un pieņemta virkne stratēģiskas ievirzes dokumentu, kas apskata atsevišķus integrācijas aspektus. Tomēr joprojām pastāv dažāda izpratne par integrācijas prioritātēm. Tās mērķis ir veicināt vienotu izpratni un darbību, sekmējot valsts sekmīgu dalību Eiropas Savienībā.
Es sava darbā skaidrošu kadi ir Eiropas Savienības tiesību avoti un kādiem tiesību avotiem ir jabūt Latvijā,lai tā pastāvētu ka Eiropas Savienības dalibvalsts un veiksmīgi pildītu ES prasības.
Eiropas Savienības prasību ieviešana Latvijas nacionālajā likumdošanā, skaidrošu kāpēc Latvijai jāpārņem un jāieviieš Eiropas Savienības izstradātās direktīvas, kā tās jāpārņem un kas nepieciešams, lai tā veiksmīgi un pareizī būtu ieviestas.
1. Latvijas iekļaušanās Eiropas Savienībā.
Eiropas Savienība (ES) ir demokrātisku Eiropas valstu saime, kas apņēmusies kopīgi strādāt miera un labklājības sasniegšanai. ES nav valsts, kas iecerēta, lai nomainītu pastāvošās valstis, nedz arī tikai starptautiskas sadarbības organizācija. ES būtībā ir unikāla valstu savienība. Dalībvalstis ir izveidojušas kopīgas iestādes, kurām deleģē daļu savas suverenitātes, lai jautājumus par kopīgām interesēm varētu demokrātiski izlemt Eiropas līmenī. Eiropas Savienības vēsturiskie pirmsākumi meklējami Otrā pasaules kara laikā. Šī ideja radās tādēļ, ka Eiropas iedzīvotāji bija apņēmušies nekad vairs nepieļaut šādu postīšanu un slepkavošanu. Pirmajos gados sadarbojās sešas valstis, galvenokārt tirdzniecības un ekonomikas jomā. Pašreiz ES ietver sevī 27 valstis ar 490 miljoniem cilvēku un nodarbojas ar daudziem jautājumiem, kuriem ir tieša saistība ar mūsu ikdienas dzīvi.
…
