Darba mērķis ir izpētīt Eiropas savienības institūcijas tiesības, to statuss un galvenās ietekmes sfēras.
Darbā ir izmantoti dažādi literatūras un likumdošanas avoti, kuri ir minēti darba pēdējā nodaļā.
Tēmas aktualitāte pēc autora domām ir nozīmīga, jo kā liecina prakse apvienošanas rezultātā Latvijai būs iespējas attīstīt savu ekonomiku ne tikai iekšienē un austrumos, bet arī Rietumu tirgū. Un tāpēc ir svarīgi orientēties Eiropas tiesībveidojošas institūcijas.
ES likumi veido atsevišķu tiesību sistēmu. Lai gan tā atšķiras no pārējām, tā ir cieši integrēta starptautisko tiesību sistēmā un ES dalībvalstu tiesību sistēmās.
ES likumdošana izriet no vairākiem avotiem:
primārie dokumenti, jeb vissvarīgākie līgumi starp ES dalībvalstīm (piem., Romas līgums, Parīzes līgums, u.c.);
otršķirīgie dokumenti, kurus pieņem Eiropas Parlaments, Eiropas Padome un Eiropas Komisija. ES līgums nošķir piecus dažādus šo dokumentu veidus. Noteikumi, direktīvas un lēmumi ir saitoši dalībvalstīm un tie jāakceptē bez izmaiņām. Savukārt rekomendācijām un viedokļiem nav saistošs raksturs;
vispārējie principi, kas izriet no ES vispārējiem principiem un dalībvalstu konstitūcijām. Šeit var nošķirt četrus galvenos principus: administratīvā un likumdošanas legalitāte, ekonomiskās brīvības, cilvēktiesības un politiskās tiesības1.
Eiropas tiesa atrodas Luksemburgā. Tajā darbojas 15 tiesneši - viens no katras dalībvalsts, un deviņi ģenerāladvokāti. Tiesnešus un ģenerāladvokātus dalībvalstu valdības ieceļ uz sešiem gadiem. Ik pēc trīs gadiem tiesneši daļēji tiek nomainīti.
Piecām lielajām dalībvalstīm visu laiku ir pa vienam ģenerāladvokātam, kamēr pārējie četri ģenerāladvokāti tiek iecelti rotējošā kārtībā no mazajām dalībvalstīm.
Eiropas tiesas darba apjoms ir iespaidīgi pieaudzis. No 79 lietām 1970.gadā līdz 354 - 1994.gadā. Lai tiktu galā ar pieaugošo lietu skaitu, 1989.gadā tika izveidota Pirmās Instances tiesa. Taču tā drīz kļuva tikpat pārslogota, cik Eiropas tiesa. Eiropas tiesa iedibināja procedūru, kas ļauj lietu izskatīt "palātā" un neprasa pilnu sēdi. Tiesai ir četras trīs tiesnešu palātas un divas - septiņu tiesnešu palātas. Tāpat, līdzīgi kā ASV, ieviesta prakse, kas ļauj Eiropas tiesai noraidīt lietu, ja tā uzskata, ka to var atrisināt nacionālā tiesa. Par spīti šiem pasākumiem, lietas Eiropas tiesā tiek izskatītas ilgi. Taču, lai veiktu jebkādas fundamentālas reformas būtu nepieciešami ES līguma labojumi. …
