Eiropas parlamenta nostāja.
Kopš 1998. gada 1. martā stājās spēkā ES un Ukrainas Nolīgums par partnerattiecībām un sadarbību, Eiropas Parlaments rūpīgi seko politiskajai situācijai Ukrainā. ES un Ukrainas Parlamentu sadarbības komitejas ietvaros, kura tika nodibināta, lai sekotu tam, kā tiek ieviests šis nolīgums, Eiropas Parlamenta deputāti vienmēr ir darbojušies, lai nostiprinātu divpusējās attiecības ar Ukrainu.
Eiropas deputātu vizītes laikā Kijevā 2003. gada septembrī, prezidents L.Kučma uzaicināja Eiropas Parlamentu novērot nākošajā gadā paredzētās prezidenta vēlēšanas. Parlaments jau bija nosūtījis novērotājus uz 2002. gada parlamenta vēlēšanām. 2004. gada prezidenta vēlēšanas Ukrainā, gan Eiropas un Amerikas novērotāju vidū tika uzskatītas par svarīgu pavērsienu valsts politiskajā attīstībā. Taču tik tikko trīs dienas pirms pirmās kārtas, Eiropas Parlaments 2004. gada 28. oktobra rezolūcijā izteica nožēlu par aizvien saspringtāko kampaņas gaisotni, valsts pārvaldes un mediju iesaistīšanos toreizējā premjerministra Viktora Janukoviča labā, par sliktu opozīcijas līderim Viktoram Juščenko. Parlaments aicināja Ukrainas varas iestādes “izbeigt nepārtrauktos demokrātijas procesa pārkāpumus”
29. oktobrī Eiropas Parlamenta delegācija septiņu cilvēku sastāvā ieradās Ukrainā un pievienojās parlamentārajām delegācijām no Eiropas Padomes, no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un NATO. Delegāciju vadīja Mareks Sivjecs (Marek SIWIEC) (Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupa, Polija), viņa vietnieks — Čārlzs Tannoks (Charles Tannock) (Eiropas Tautas partiju grupa, AK). M. Sivjeca vadībā delegācija konstatēja satraucošas anomālijas kampaņas laikā: kanditāts V.Janukovičs izmatoja valsts līdzekļus, bija pārvietošanās brīvības ierobežojumi attiecībā uz citiem kandidātiem, piekritēju kampaņas medijos. Deputāti novēroja arī dažās praktiskas problēmas vēlēšanu iecirkņos: kļūdainus vēlēšanu sarakstus, nepiemērotu aprīkojumu. Taču kopumā balsošana noritēja pietiekami normāli vairumā apmeklēto vēlēšanu iecirkņu. Pirms galīgā atzinuma, Eiropas novērotāji vēlējās sagaidīt otro kārtu, kas bija paredzēta 21. novembrī un kuras norise varēja būt daudz sarežģītāka.
Aizdomu par masveida krāpšanos iespaidā abu kārtu starplaikā kampaņas gaisotne tik tiešām bija pasliktinājusies. Otrās kārtas dienā deputātiem bija iespēja pārliecināties par pārskatāmības un kontroles trūkumu īpaši teritoriālo vēlēšanu komisiju līmenī. …
