Secinājumi
Darba gaitā darba izvirzītā hipotēze nav apstiprinājusies. Eiropas Savienības publiskās komunikācijas ietekme uz pilsonisko līdzdalību demokrātiskajos procesos ir nozīmīga, Latvijas gadījumā tiek pievērsts pietiekoši daudz uzmanības, jo Eiropas Savienības izstrādāto komunikācijas dokumentu pamatmērķi tiek izmantoti arī Latvijas valsts pārvaldes izstrādātajos dokumentos. Līdz ar to tiek arī rasta atbilde uz izpētes jautājumu, proti, ES institūciju izstrādātie komunikāciju dokumenti ieņem svarīgu lomu pilsoniskās līdzdalības jautājumos, jo Latvijas komunikāciju un pilsoniskās stiprināšanas dokumentu izstrādē tiek izmantoti ES institūciju izstrādāto komunikāciju dokumentu pamatmērķi. ES komunikācijas dokumentu pamatmērķi ir galvenokārt uzlabot komunikāciju, palielināt informācijas daudzumu par ES jautājumiem un paaugstināt pilsonisko līdzdalību. Darba gaitā tika izpildīti uzstādītie darba uzdevumi.
Teorētiskās daļas pirmajā nodaļā tika noskaidrots kas ir pilsoniskās līdzdalības būtība, tāpat tika rasta atbilde, ko īsti nozīmē pilsoniskā sabiedrība, kāda atšķirība ir starp līdzdalību un līdzdarbošanos. Tika noskaidrots, ka ir trīs tradīciju paradigmas kā iedalīt pilsonisko sabiedrību, dažādiem laika posmiem un autoriem atbilstošas. Tika skaidrots, kāpēc ir zema līdzdalība, Latvijas piemērā, kas nav vienīgais, kur varētu teikt, ka ir sabiedrība ar kompleksiem, taču ne nepamatoti šāda sabiedrība radusies, tas viss ir radies vēstures iespaidā. Nepieciešams mainīt domāšanu un pilsonisko apziņu, jāapzinās sava identitāte, kā arī jāuzņem jauna, aktuāla informācija. Samērā liels uzsvars tika likts uz komunikācijas jēdziena klātesamības skaidrošanu pilsoniskajā līdzdalībā. Zināms, ka mūsdienās lielu lomu ieņem tieši komunikācija interneta vidē, cilvēki arvien biežāk komunicē ar sociālo tīklu palīdzību, arī EP deputāti, kā rāda 2011.gada publicētie dati par pētījumu – kā Eiropas Parlamenta deputāti izmanto digitālās tehnoloģijas. Jau pirmajā nodaļā ir iespēja secināt, ka aktīva pilsoņa sabiedriskās aktivitātes atkarīgas no vairākiem faktoriem, vispirms jau motivācijas, pēc tam no dažādiem resursiem un informācijas.
Teorētiskās daļas otrajā nodaļā tika aprakstīta pilsoniskās līdzdalības nozīme demokrātiskajos procesos. Cilvēki baidās spert izšķirošos soļus, tāpēc labāk atturas no līdzdalības. Tiek skaidrota demokrātijas definīcija, no kā pamatprincipiem izriet demokrātiskie procesi. Valdība ir nozīmīga, tomēr aktīvi, apņēmīgi pilsoņi, kas paši prot organizēt visu, uzņemties vadību ir daudz svarīgāki. Šajā nodaļā tiek uzsvērts tas, kā mēs rīkosimies ir atkarīgs no mūsu zināšanām. Valdībā jāstrādā kompetentiem, izglītotiem cilvēkiem, kas spēj ar savu darbu sabiedrībā radīt uzticību, kas rēķinās ar vēlētājiem, neizmanto ‘guļamistabas politikas’ principus un ievēro ētikas noteikumus. Medijiem ir jābūt neatkarīgiem, jāsniedz vispusīga informācija, no dažādiem skatu punktiem. Lai plašsaziņas līdzekļiem izdotos nodot informāciju konkrētajai mērķauditorijai ir nepieciešams pievērst uzmanību dažādiem komunikācijas kritērijiem. Tiek uzskaitītas komunikācijas funkcijas, kā arī raksturots komunikācijas mediju „ideālais tips”. Rakstīts par ES dalībvalstu motivāciju iestāties Eiropas Savienībā, par Rietumu pasaules nozīmi.
Empīriskās daļas pirmajā nodaļā tika izpētīta pilsoniskās līdzdalības loma Latvijas valsts pārvaldes apstiprinātajos dokumentos, kā piemērs tika ņemtas „Pamatnostādnes komunikācijai ar sabiedrību Eiropas Savienības jautājumos 2006.-2011.gadam”.…
