Eiropas Ogļu un Tērauda Kopiena jau pastāvēja Konsultatīva Parlamentārā Asambleja (ar ieceltiem delegātiem). Šī institūcija laika gaitā pārveidojās un paplašinājās līdz dalībvalstu vadītāju tikšanās reizē Parīzē 1974. gada decembrī tika pieņemts rīkojums Eiropas Parlamenta deputātus ievēlēt tiešā balsojumā. Apvienotā Karaliste īpaši vilcinājās apstiprināt šo lēmumu, tādēļ pirmās tiešās Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika piecus gadus vēlāk - 1979. gada jūnijā. Vienlaikus balsojot visās deviņās tā laika Eiropas Kopienas dalībvalstīs, tika ievēlēti 198 deputāti. 2003. gada Eiropas Parlamentā ir jau 626 deputāti. Veidojot Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņus, ir mēģināts ievērot principu, ka katrs apgabals apvieno vidēji 500 000 iedzīvotāju (Luksemburgai tomēr ir 6 deputāti, kas pārstāv tikai 0,4 miljonus iedzīvotāju).
Eiropas Parlamenta deputātiem ir aizliegts veikt dažas profesionālas darbības un ieņemt dažus amatus (piemēram, tiesneša, ministra vai valsts uzņēmuma vadītāja amatu). Deputātiem ir stingri jāievēro valstu likumi, kas ierobežo vai aizliedz divkāršus mandātus. Eiropas Parlamenta deputāti principā saņem tādu pašu algu kā attiecīgo valstu parlamentu deputāti. Algu izmaksā katra dalībvalsts no saviem līdzekļiem, bet Eiropas Parlaments piemaksā, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Parlamenta deputātu pienākumu pildīšanu un deputātu palīgu atalgošanu. Šīs summas var samazināt, ja deputāti plenārsēdēs regulāri nepiedalās. Pēc Parlamenta lūguma Amsterdamas līgumā ietverta klauzula, kas piešķir visiem Eiropas Parlamenta deputātiem līdzvērtīgu statusu. Šis statuss likvidēs (lielās) algu atšķirības starp dažādu valstu deputātiem.
Deputāti Eiropas Parlamentā grupēti pēc politiskās pārliecības un ne vienmēr pēc nacionālās piederības. Praktiski nepastāv neviena patiesi uz pārvalstiskiem pamatiem izveidota politiskā partija, kuras pastāvēšanas būtība saistītos ar darbību Eiropas Parlamentā. Parlamenta kompetenču paplašināšanā neietilpst virzība uz kaut ko līdzīgu parastajai parlamentārai darbībai, kuras galvenā iezīme ir pozīcijas un opozīcijas politisko partiju un grupu izveidošana.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek ik pēc pieciem gadiem jūnija mēnesī, aptuveni vienlaikus: no ceturtdienas līdz svētdienai, atbilstoši tradicionālām vēlēšanu dienām dalībvalstīs. 1999. gadā Parlamenta deputātus ievēlēja pēc vienotas balošanas kārtības, ievērojot tādu pašu praksi kā ievēlot nacionālos parlamentus. …
