Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:468220
 
Vērtējums:
Publicēts: 21.11.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    2
I.  Pirmais paplašināšanās posms    5
I.1.  Lielbritānija    5
I.2.  Īrija    6
I.3.  Dānija    6
II.  Otrais paplašināšanās posms    7
III.  Trešais paplašināšanās posms    8
III.1.  Spānija    8
III.2.  Portugāle    8
IV.  Ceturtais paplašināšanās posms    9
V.  Piektais paplašināšanās posms    10
VI.  Ar ES paplašināšanos saistītās problēmas    13
VI.1.  Institucionālās problēmas    13
VI.2.  Ekonomiskās problēmas    13
VI.3.  Iekšējās drošības problēmas    13
VII.  Pievienošanās kritēriji    13
VII.1.  Kopenhāgenas kritēriji    14
VII.1.1.  Juridiskie kritēriji    14
VII.1.1.a.  Priekšnoteikumi Savienības līgumā    14
VII.1.1.b.  acquis communautaire    14
VII.1.2.  Ekonomiskie kritēriji    15
VII.1.3.  Politiskie kritēriji    16
VIII.  Pievienošanās process    16
IX.  Pirmsiestāšanās stratēģija    17
  SAĪSINĀJUMI    19
  LITERATŪRAS SARAKSTS    20
  PIELIKUMI    21
Darba fragmentsAizvērt

Atskatoties pagātnē, Eiropas Savienības attīstībā vērojami vairāki paplašināšanās posmi, taču šobrīd īstenotais raksturojams kā apjomīgākais visā ES pastāvēšanas vēsturē.
1951. gadā Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācijas Federatīvā Republika parakstīja līgumu, izveidojot Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (EOTK), kas kontrolēja ogļu un tērauda ražošanu ar dalībvalstis juridiski saistošiem līgumiem. Šāda sadarbība pamatojās nepieciešamībā kopīgiem spēkiem pārvarēt 2. pasaules kara sekas un nepieļaut šādu karu un nesaskaņu atkārtošanos. Apvienošanās un sadarbības ideju izstrādāja Francijas tā laika ārlietu ministrs R. Šūmans (1950. gadā) uzskatīja, ka kara postu nevar pārvarēt katra valsts atsevišķi un tikai ar nacionāliem līdzekļiem. EOTK ar tās prezidentu Ž. Monē priekšgalā sāka darboties 1952. gadā un tās uzdevumus reglamentēja Parīzes līgums, kurā teikts, ka EOTK galvenais mērķis ir sekmēt ekonomisku izaugsmi, paaugstināt nodarbinātības līmeni, iedzīvotāju labklājību un piecos gados izveidot kopējo tirgu ogļu un tērauda industrijas jomā.
Pēc veiksmīgas sadarbības šīs dalībvalstis izstrādā un 1957. gada 25. martā Romā paraksta vēl divus līgumus par sadarbību ekonomikā, t.i., Līgumu par Eiropas Ekonomisko kopienu (EEK) un Līgumu par Eiropas Atomenerģijas kopienu (EURATOM). 1967. gadā, apvienojot EOTK, EEK un EURATOM izpildinstitūcijas, tika izveidota Eiropas Kopiena (EK).
Visu trīs kopienu līgumi saturēja normas par jaunu dalībvalstu pievienošanos (EOTK Līguma 98. pants, EURATOM 205. pants, EEK 237. pants).
Ar Māstrihtas līgumu (sk. 2.piel.) tika grozīta pievienošanās procedūra. Kopš tā laika darbojas tikai viens priekšraksts- ES 49.pants.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties