Eiropas Savienības paplašināšanās pieci posmi / ID: 468220

Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt

Autors: Darja Kozlova (22)

Vērtējums:

Publicēts: 21.11.2005.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 5 vienības

Atsauces: Nav

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	IEVADS	2
I.	Pirmais paplašināšanās posms	5
I.1.	Lielbritānija	5
I.2.	Īrija	6
I.3.	Dānija	6
II.	Otrais paplašināšanās posms	7
III.	Trešais paplašināšanās posms	8
III.1.	Spānija	8
III.2.	Portugāle	8
IV.	Ceturtais paplašināšanās posms	9
V.	Piektais paplašināšanās posms	10
VI.	Ar ES paplašināšanos saistītās problēmas	13
VI.1.	Institucionālās problēmas	13
VI.2.	Ekonomiskās problēmas	13
VI.3.	Iekšējās drošības problēmas	13
VII.	Pievienošanās kritēriji	13
VII.1.	Kopenhāgenas kritēriji	14
VII.1.1.	Juridiskie kritēriji	14
VII.1.1.a.	Priekšnoteikumi Savienības līgumā	14
VII.1.1.b.	acquis communautaire	14
VII.1.2.	Ekonomiskie kritēriji	15
VII.1.3.	Politiskie kritēriji	16
VIII.	Pievienošanās process	16
IX.	Pirmsiestāšanās stratēģija	17
	SAĪSINĀJUMI	19
	LITERATŪRAS SARAKSTS	20
	PIELIKUMI	21

Darba fragmentsAizvērt

Atskatoties pagātnē, Eiropas Savienības attīstībā vērojami vairāki paplašināšanās posmi, taču šobrīd īstenotais raksturojams kā apjomīgākais visā ES pastāvēšanas vēsturē.
1951. gadā Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācijas Federatīvā Republika parakstīja līgumu, izveidojot Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (EOTK), kas kontrolēja ogļu un tērauda ražošanu ar dalībvalstis juridiski saistošiem līgumiem. Šāda sadarbība pamatojās nepieciešamībā kopīgiem spēkiem pārvarēt 2. pasaules kara sekas un nepieļaut šādu karu un nesaskaņu atkārtošanos. Apvienošanās un sadarbības ideju izstrādāja Francijas tā laika ārlietu ministrs R. Šūmans (1950. gadā) uzskatīja, ka kara postu nevar pārvarēt katra valsts atsevišķi un tikai ar nacionāliem līdzekļiem. EOTK ar tās prezidentu Ž. Monē priekšgalā sāka darboties 1952. gadā un tās uzdevumus reglamentēja Parīzes līgums, kurā teikts, ka EOTK galvenais mērķis ir sekmēt ekonomisku izaugsmi, paaugstināt nodarbinātības līmeni, iedzīvotāju labklājību un piecos gados izveidot kopējo tirgu ogļu un tērauda industrijas jomā.
Pēc veiksmīgas sadarbības šīs dalībvalstis izstrādā un 1957. gada 25. martā Romā paraksta vēl divus līgumus par sadarbību ekonomikā, t.i., Līgumu par Eiropas Ekonomisko kopienu (EEK) un Līgumu par Eiropas Atomenerģijas kopienu (EURATOM). 1967. gadā, apvienojot EOTK, EEK un EURATOM izpildinstitūcijas, tika izveidota Eiropas Kopiena (EK).
Visu trīs kopienu līgumi saturēja normas par jaunu dalībvalstu pievienošanos (EOTK Līguma 98. pants, EURATOM 205. pants, EEK 237. pants).
Ar Māstrihtas līgumu (sk. 2.piel.) tika grozīta pievienošanās procedūra. Kopš tā laika darbojas tikai viens priekšraksts- ES 49.pants.…

Autora komentārsAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −5,48 €