Eiropas Savienības nodokļu tiesību problēmjautājumi

Eiropas Savienības nodokļu sistēmas komponenti ir Eiropas Savienības nodokļu politika, kuras kompetencē ir netiešo nodokļu pārvaldība, kā arī ES dalībvalstu nacionālās nodokļu sistēmas, kurām ir ekskluzīvā kompetence tiešo nodokļu jomā, kas garantē valstu suverenitāti fiskālajā līmenī. Nodokļu tiesības Eiropas Savienībā ir viena no tām jomām, kur lēmumi var tikt pieņemti tikai vienbalsīgi, tādā veidā garantējot šo suverenitāti nodokļu jomā. Pretējā gadījumā varētu tikt pieņemti tiesību akti, ko atsevišķa dalībvalsts uzskatītu par nepieņemamiem. Tomēr tieši šis nodokļu suverenitātes nodrošināšanas princips ir avots virknei problēmu, kas ir saistītas ar ES nodokļu sistēmu, piemēram, netiešai diskriminācijai, kad kāda no ES dalībvalstīm izvirza šķietami neitrālus noteikumus citai ES dalībvalstij savstarpējās tirdzniecības procesā vai citus līdzīgus nodokļu protekcionisma veidus ar mērķi aizsargāt tieši savas valsts rezidentus.
Ļoti aktuāla problēma ir ārzonu finanšu centru piedāvāto un sniegto pakalpojumu negatīvā ietekme uz ES nodokļu sistēmu. Turklāt jāatzīmē, ka Eiropā atrodas vairāki šāda veida centri, saukti arī par nodokļu paradīzēm, piemēram, Andora, Gibraltārs, Monako, Sanmarīno, kā arī Nīderlandes Karalistes daļa – Arubas sala, Apvienotās Karalistes Kroņa teritorijas (Gērnsija, Džērsija, Menas sala).
Kā iemesls tam, ka arvien vairāk uzņēmējsabiedrību un pat privātpersonu izvēlas izmantot ārzonu finanšu centru piedāvātās iespējas iespējams ir vēl viena ES nodokļu sistēmas problēma – dubultā nodokļu aplikšana. Tiesa, mūsdienās ir pieņemts vairāk nekā pusotrs tūkstotis nodokļu konvenciju, kas izslēdz dubulto nodokļu nomaksu, tomēr šīm konvencijām ir atsevišķi trūkumi, kas samazina to izmantošanas motivāciju. …