1. ES lēmumu pieņemšanas vispārējā kārtība
Eiropas Savienības (ES) lēmumu pieņemšanas procesu pazīst kā ļoti sarežģītu. Ir strikti norunāts, kādus lēmumus, kas un kādā kārtībā izskatīs. Daudzi autori atzīst, ka tikt skaidrībā pilnīgi, kas un kādus lēmumus pieņem, ir ļoti grūti, jo eksistē vairākas procedūras, un katrā procedūrā ir vairākas "jā - nē" saiknes.
Kopumā visu lēmumu pieņemšanas procesu var raksturot kā trīs galveno institūciju sadarbību, proti, Eiropas Komisijas (tālāk tekstā - Komisija), Eiropas Parlamenta (tālāk tekstā - Parlaments) un Eiropas Savienības Ministru Padomes (tālāk tekstā - Padome) sadarbību.
Romas līgumi (tālāk tekstā - RL) nosaka, ka Komisija izvirza priekšlikumu un Padome lemj pēc konsultācijas ar Parlamentu. Taču gan ES Līgums (tālāk tekstā - TEU), gan Vienotais Eiropas Līgums (tālāk tekstā - SEA) paplašināja Parlamenta lomu lēmumu pieņemšanas procesā un tā ietekmi gan uz priekšlikuma izvirzīšanu, gan uz lēmuma pieņemšanu. Tagad ļoti daudzās jomās Parlaments un Padome lemj kopā (piemēram, koplēmuma procedūra) [12].
Retos gadījumos lēmumu pieņem tikai viena institūcija, piemēram, Komisija, bet lielum lielajā vairākumā gadījumu ES likumdošana ir divu vai vairāku institūciju mijiedarbības un dialogu rezultāts:
Komisijai ir iniciatīvas tiesības un tā izvirza priekšlikumus;
Padome ir tā institūcija, no kuras, ar nelielām atkāpēm, ir atkarīgs priekšlikuma liktenis (pieņemšana, labošana, noraidīšana);
Parlamenta loma ir atkarīga no piemērojamas procedūras un tā var svārstīties no konsultatīvās līdz pat veto tiesībām;
par daudziem lēmumu projektiem izsakās Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (tālāk tekstā - ESLK) un Reģionu komiteja (tālāk tekstā - RK). Šīm komitejām ir konsultatīvā loma. Bez tam, var tikt konsultētas arī citas institūcijas.
Pastāv dažādi lēmumu veidi, kā ES ietekmē un apseko dalībvalstu, arī konkrētu fizisku un juridisku personu rīcību:
1. Nolikumi (regulations) - tie ir vispārpiemērojami un uzliek saistības kopumā, t.i. neattiecas uz konkrētām personām; šie lēmumi "automātiski iekļaujas dalībvalstu tiesību sistēmā vienlaicīgi un bez izņēmumiem visās dalībvalstīs" [1,130] un tie tiek piemēroti tieši, savā nozīmībā ir pielīdzināti likumam. Stājas spēkā pēc publicēšanas Oficiālajā Kopienu Žurnālā (Official Journal of the European Communities; tālāk tekstā - OJEC) [12; 11].
…
