Eiropas Savienības lauksaimniecības politika

Eiropas Savienības Kopējā lauksaimniecības politika tika izveidota 1957.gadā, lai nodrošinātu garantētu pārtikas piegādi Eiropas Kopienai. Kopš tā laika ir notikušas vairākas reformas. 2003.gada 26.jūnijā Luksemburgā ES dalībvalstu un kandidātvalstu ministri panāca jaunu politisku vienošanos ”KLP reforma. Prezidentūras un Komisijas gala vienošanās”, lai paaugstinātu ES lauksaimniecības konkurētspēju.
Kopējās lauksaimniecības politikas reformas pamatprincipi.
1)Vienotais maksājums;
2)citas atbalsta shēmas;
3)labs lauksaimniecības un apkārtējās vides stāvoklis;
4)savstarpējā atbilstība;
5)saimniecību konsultatīvā sistēma;
6)atmatas;
7)valsts rezerve;
8)reģionalizācija;
9)modulācija un finanšu disciplīna.
ES vienotā lauksaimniecības politika nosaka, ka katrā valstī tiek ierobežota lauksaimniecības produkcijas ražošana, tiek noteiktas daudzu lauksaimniecības produktu ražošanas kvotas jeb apjomi. Tikai par kvotām atbilstošu saražoto produkciju lauksaimnieki var saņemt atbalstu no ES. Ja kādā valstī ražošanas kvotas tiek pārsniegtas, vai nu valsts, vai arī pats ražotājs maksā sodu. Tikai noteikto kvotu apjomā var ražot arī eksportam (ārpus ES valstīm) domātu produkciju, par to saņemot eksporta atbalsta maksājumu.
KLP reforma pilnībā izmaina līdzšinējo atbalsta sistēmu lauksaimniecībai un ievieš būtiskas izmaiņas lauku attīstības politikā. Tā paredz, ka visās ES dalībvalstīs ir jābūt ieviestam Vienotajam maksājumam. Vecajās ES valstīs VM jāievieš no 2005.-2007.gadam, savukārt jaunajās ES dalībvalstīs vēlākais ar 2009.gada 1.janvāri. Jaunās dalībvalstis ieviešot vienoto maksājumu pilnībā pārņems visus KLP reformas nosacījumus. Patreiz Latvija piemēro Vienoto platības maksājumu.…