1. Ievads
Kopējā lauksaimniecības politika ir pamats ES lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas nozares kopumā, kurā ir 19 miljoni darba vietu, noturīgumam un konkurētspējai. Šī politika nodrošina lauksaimniecības un vides saglabāšanas saskaņotību. Tā palīdz veidot lauku sabiedrības ekonomisko un sociālo struktūru. Tai ir svarīga loma, stājoties pretī tādiem pārbaudījumiem kā klimata pārmaiņas, ūdens resursu apsaimniekošana, bioenerģija un bioloģiskā daudzveidība.
ES lauksaimniecības politika pastāvīgi attīstās. Sākotnēji – pirms 50 gadiem – uzsvars tika likts uz to, lai nodrošinātu pietiekami daudz pārtikas Eiropai, kura atkopās pēc kara izraisītā trūkuma desmitgades. Tagad ražošanas masveida subsidēšana un uzkrājumu iepirkšana, lai nodrošinātu ar pārtiku, ir pagātnē. ES politika ir vērsta uz to, lai visu veidu pārtikas ražotāji – sākot ar laukaugu un lauksaimniecības dzīvnieku un beidzot ar augļu un dārzeņu vai vīna ražotājiem – varētu nostāties uz savām kājām ES un pasaules tirgos.
ES Kopējā lauksaimniecības politika jau 50 gadus ir viena no galvenajām ES politikas jomām. Sākotnēji tā veiksmīgi sasniedza savus mērķus: cēla ražošanas efektivitāti, stabilizēja tirgu, nodrošināja lauksaimniecības produktu piedāvājumu un pasargāja lauksaimniekus no cenu svārstībām pasaules tirgū. Tomēr vienlaikus ar panākumiem sevi pieteica arī blakus efekti un problēmas, kas gadu gaitā veicināja daudzas ES lauksaimniecības politikas reformas. Arvien svarīgāka KLP kontekstā kļūst dabas resursu un lauku teritoriju ilgtspējīga attīstība. ES finanšu perspektīvā 2007.–2013. gadam plānots lielu daļu līdzekļu lauksaimniekiem piešķirt tieši no ilgtspējīgas dabas resursu apsaimniekošanas sadaļas.
…
