Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politika

Lauksaimniecība joprojām ir tautsaimniecības nozare, kuras attīstībai vairums pasaules valstu velta pastiprinātu uzmanību, neraugoties uz samērā lielajām izmaksām noteiktās lauksaimniecības politikas realizācijā.
Latvija nesen ir iestājusies Eiropas Savienībā (ES), un tas nozīmē lielas pārmaiņas ekonomiskajā, politiskajā un sociālajā dzīvē kopumā. ES katrai dalībvalstij piedāvā izvēles iespējas lauksaimniecības un lauku politikas ilgtspējīgai attīstībai, ieviešot Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP).
Lai gan Eiropā par lauksaimniecības politikas lēmumiem vienojas Briselē, tomēr visi saprot, ka pavēlēt zemniekam ražot nav iespējams. Ja zemnieks nebūs ieinteresēts to darīt, nekādi plāni un rīkojumi nelīdzēs. Ir vajadzīga ekonomiskā motivācija, ko ļoti konkrēti var izmērīt naudā. Bet, ja valsts ražotājam uzliek kādu ierobežojumu, zaudētā peļņa vismaz daļēji ir jākompensē.
Tāpēc arī vairāk nekā 50 gadus veidotās ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) centrā joprojām ir zemnieks/lauku uzņēmējs un viņa intereses. Laika gaitā politika gan mainījusies, papildinājusies ar jauniem elementiem, kļuvusi sarežģītāka. Produkcijas pārdošana daudzās lauksaimniecības nozarēs vairs nav kļuvusi par vienīgo ieņēmumu avotu. Bet saimniecības attīstību līdztekus pašu peļņai palīdz nodrošināt atbalsts no Eiropas fondiem.Mana kursa darba tēma ir „Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politika”.…