SECINĀJUMI
1. Kohēzijas politika ir finansiāli ietilpīgākā politika 2007. – 2013. gada plānošanas periodā. Tā veido 35.7% no kopējā ES budžeta, līdz ar to ir galvenais instruments valstu solidaritātē, ar kura palīdzību bagātās ES valstis atbalsta nabadzīgākās ES valstis, tādējādi samazinot sociālo nevienlīdzību ES valstu starpā.
2. 2007 – 2013. gada plānošanas periodā Kohēzijas politikai tika izvirzīti 3 mērķi: konverģence (282.8 mljrd. EUR), reģionu konkurētspēja un nodarbinātība (55 mljrd. EUR) un teritoriālā attīstība Eiropā (8.7 mljrd. EUR). Latvija saņēma līdzekļus ES konverģences, kā arī teritoriālās sadarbības mērķu ietvaros. ES konverģences mērķim piešķirtie līdzekļi Latvijai palīdzēja izpildīt konverģences kritērijus un 2014. gadā pievienoties eiro zonai.
3. ES Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanas tiesiskais pamats 2007 – 2013. gada plānošanas periodā, bija ietverts 6 regulās, kas nodrošināja ES Kohēzijas politikas fondu vienkāršāku, proporcionālāku un decentralizētāku pārvaldību.
4. 2007. – 2013. gada plānošanas periodā lielākā finansējuma daļa tika piešķirta transporta, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarei, kas ir 29.9% (950 milj. LVL) no kopējā piešķirtā finansējuma , kas apliecina ceļu infrastruktūras un ceļu tīkla attīstības prioritāti pār citām nozarēm.
5. ES Kohēzijas politikas fondu ietekme uz Latvijas IKP pieauguma tempu svārstās starp 3.01 un 6.09 procentpunktiem. Kopš 2009. gada ES fondu ietekmei uz IKP pieauguma tempu bija tendence palielināties par vidēji 1.7 procentpunktiem, bet pēc 2011. gada fondu ietekme uz IKP pieauguma tempu katru gadu samazinājās. ES KP fondu ietekmes izmaiņas ir atkarīgas no apgūtā finansējuma apjoma.
…