ES fondu ietekmes uz Latvijas tautsaimniecību novērtēšanas modeli 2011.gadā izveidoja Rīgas Ekonomikas augstskola (SSE Riga) sadarbībā ar Baltijas Starptautisko Ekonomikas Politikas Studiju Centru (BICEPS) un Ernst & Young Baltic. Modelis ir pielāgots Latvijas tautsaimniecības specifikai un ES fondu kopējā ietekme uz ekonomiku tiek mērīta gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma efekta puses. Pieprasījuma (īstermiņa) efekts: ES fondi ieplūst ekonomikā kā algas, vai kā investīcijas. Piedāvājuma (ilgtermiņa) efekts: ES fondi ietekmē ekonomikas izlaides potenciālu, veicinot infrastruktūras, tehnoloģiju, cilvēkkapitāla un fiziskā kapitāla uzkrāšanu. Modelis skaidri parāda būtisku ES fondu pozitīvo ietekmi uz galvenajiem makrorekonomiskajiem rādītājiem – IKP un nodarbinātību.
• Kohēzijas politikas jeb ES fondu (Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda) finansējums izaugsmei 2007.-2013.gadā Latvijā ir 3.2 miljardi latu, kas ir visnozīmīgākās investīcijas Latvijā un kopumā ES fondi veido 70% no kopējā publiskajā finansējuma.
• Pateicoties kohēzijas politikas investīcijām, Latvijas dzīves līmenis ir būtiski tuvinājies Eiropas Savienības vidējam līmenim. 2004.gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 46% no ES vidējā, bet 2011.gadā tas bija pieaudzis par 12% līdz 58% no ES vidējā.
• Kohēzijas politikas investīcijas rada pamatu un augsni tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai.
• Novērtētā ES fondu ietekme uz IKP svārstās no aptuveni 2 procentpunktiem 2004.gadā līdz aptuveni 8.5 procentpunktiem (8.45 pp) 2011.gadā un nepilniem 8 procentpunktiem (7.95 p.p.) 2012. gadā.
• ES fondu projektu ietekmē bezdarba līmenis no 2004. līdz 2011.gada beigām samazinājies par vidēji 3,24 procentpunktiem gadā. ES fondu investīcijas stimulējušas darbaspēka produktivitāti.
…