Svētdienās galvenā dienas maltīte ir svētdienas vakariņas, ko parasti pasniedz, sākot no pusdienlaika , taču patiesībā tās ir vakariņas. Vakariņas (dinner) liek galdā no 17.00 līdz 20.00, bet intervāls no 19.00 līdz 19.30 ir ierastais laiks, kad rīko oficiālās vakariņas (dinner parties). Atšķirībā no pusdienām, kas mājās ir galvenā ikdienas ēdienreize, vakariņas ir pavisam cita veida maltīte. Ja vakariņas rīko, lai izklaidētu kolēģus, sākumā parasti pasniedz kādu alkoholisku dzērienu (vīnu, džinu vai viskiju), tad seko zupa vai zivju ēdiens, bet pēc tam – gaļas ēdiens (parasti – cepetis ar kartupeļu biezeni vai ceptiem kartupeļiem) vai sautēti dārzeņi. Uz galda parasti nav salātu. Saldais ēdiens var būt, bet tā var arī nebūt: vairumā gadījumu pēc gaļas ēdiena pasniedz sieru un sausiņus ar portvīnu vai deserta vīnu, tam seko kafija. Dzērieni, kurus pasniedz pie vakariņām, visbiežāk ir vīns vai alus (atkarībā no tā, cik formāls ir pasākums un kāds ir cepetis). Oficiālās vakariņas parasti beidzas ap pulksten 23.00 vai 23.30.
Īpaša tradīcija Anglijā un Īrijā ir tējas dzeršana. Ir divi tējas dzeršanas veidi: „tēja” (tea) un „vēlā tēja” (high tea). „Vēlā tēja” patiesībā aizstāj vakariņas, un to dzer no pulksten 16.00 līdz 18.00. Pie tējas pasniedz karsto ēdienu (piemēram, pikantus pīrādziņus). Pie parastās tējas (regular tea) lielākoties pasniedz pikantos pīrādziņus, tiem seko kūkas un saldumi, turklāt izdzer vairākas tasītes tējas.
Liela māksla ir pareizi pagatavot tēju. Pēc ūdens uzvārīšanas verdošo ūdeni ielej tējkanniņā (keramikas traukā, kurā iebērtas tējas lapas) un apmēram piecas minūtes ļauj tējai ievilkties. Pēc vajadzības karstā ūdens daudzumu tējkanniņā var papildināt, lūidz tējas lapas ir izdalījušas visas derīgās vielas.…
