Zudušas ilūzijas, ka Afganistānas kampaņa būs īslaicīga un uzvara tiks gūta viegli. Situācijas stabilizācijai un drošības iedibināšanai Afganistānā būs nepieciešams ilgāks laiks nekā plānots, tomēr nevajadzētu būt šaubām par to, vai ASV, NATO un ES spēs pārvērst savu potenciālu galīgā uzvarā cīņā pret Taliban un globālo terorismu. Militārā uzvara Afganistānā jau gūta, tomēr sabiedrotajiem jāveic arī valsts rekonstrukcijas darbi, kas ir laikietilpīgi, un jāiedibina drošība, lai justies stabili un aizsargāti varētu arī iedzīvotāji. Tāpat svarīgs ir jautājums par uzticības atgūšanu koalīcijas spēkiem, kas kavē Afganistānas atjaunošanas darbus.
Ņemot vērā šo apstākli, ES ir svarīgi iesaistīties šī konflikta atrisināšanā un sniegt savu artavu kā starptautiski ietekmīgai organizācijai. ES sevi pierādījusi kā spēcīga ekonomiska apvienība, taču šis ir brīdis, kad ES var apliecināt vienotību arī ārpolitiski svarīgā un globālā jautājumā. Protams, sasniegt konsensusu 27 dalībvalstu vidū par to, kādu palīdzība un kādā apmērā to sniegt, kādas prioritātes izvirzīt Afganistānas konflikta noregulēšanā, nebūs viegli. Vienkāršāk būtu turpināt līdzšinējo pozīciju, kad palīdzība sabiedrotajiem tiek sniegta, tomēr negribīgi, diferencēti, nekoordinēti un, pats galvenais, ka neefektīvi. Tomēr tas nebūtu pareizi.
Par piemērotāko ES interesēm uzskatāms pirmais scenārijs, kas paredz ES noteiktas pozīcijas definēšanu un lielāku iesaisti drošības iedibināšanā Afganistānā. Jāņem vērā, ka svarīgs būs nostājas formulēšanas un aktīvākas iesaistīšanās brīdis, jo ar katru gadu ASV spējas turpināt vienlaicīgu militāro ofensīvu Afganistānā un Irākā samazinās. Samazinās arī uzticība amerikāņiem kara darbības skartajos reģionos, kas saistāms ar ieilgušo konfliktu un nespēju garantēt drošību civiliedzīvotājiem pat septiņus gadus pēc kara sākuma. Tādējādi ES un tās ieguldījumam ar katru gadu var tikt piešķirta aizvien izšķirīgāka loma, pamazām mazinot ASV līderību Afganistānas operācijā un demonstrējot, ka ASV un ES ir abpusēji atkarīgas lielvaras.
ES dalībvalstu nostāja pret dalību Afganistānas konfliktā pamatā sakrīt, tomēr būtiskākais pašreiz ir vienoties par ES līdzdalības apjomu. Saprotama ir Francijas nevēlēšanās investēt līdzekļus ASV uzvarā Afganistānā, tikpat saprotami ir Apvienotās Karalistes centieni atbalstīt savu partneri ASV cīņā pret starptautisko terorismu. Ņemot vērā, ka konceptuāli dalībvalstu pozīcijas sakrīt, kopīga vienošanās par līdzdalības apjomu ir panākama, tomēr tas nebūs vienkārši, un tas prasa intensīvu sarunu raundu. Tieši šis ir iemesls, kādēļ nepieciešams rīkot starptautisku sanāksmi ES ietvaros un padarīt efektīvāku ES pārstāvja darbu Afganistānā.…
