Nobeigums
Atrodoties ES, Latvija 4 gadu laikā praktiski ekonomisku attīstību nav pieredzējusi, ja neskaita atsevišķus indivīdus, kuri dažādiem paņēmieniem ir vairojuši savu kapitālu. Kā lielāko problēmu var uzskatīt tieši ražošanas procesu bremzēšanos, jo vēl nav pienācis laiks kad Latvija varētu konkurēt ar ārvalstu ražotājiem – gan iepirkumu cenas atšķiras, gan galaprodukta izmaksas atšķiras. Līdz ar to, ka Latvija kļūst par tirgus valsti, kurā ražošana atrofējas, agri vai vēlu var nonākt līdz situācijai kad agrāk ekonomiski daudzmaz patstāvīga valsts kļūs pilnīgi atkarīga no „lielā brāļa” un patstāvīgi nevarēs veikt nekādus iekšējos procesus. Faktiski iepriekš apskatītajos ekonomiskajos salīdzinājumos ir novērojama tendence uz ārvalstu investīciju mazināšanos, vismaz lielākos projektos, jo pašlaik lielākoties pamanāma tendence uz pārtikas lielveikalu būvniecību, kuri, savukārt izdzīvos tuvākajā rajonā esošos mazos veikaliņus, kuri jau vairākus gadus ir strādājuši un sadzīvojuši savā ģeogrāfiskajā areālā. Lūk, vēl viens piemērs nevienlīdzīgai konkurencei, kuras rezultātā cieš gan vietējais uzņēmējs gan Latvijas ekonomika, jo lielveikala iegūtā peļņa nepaliks apgrozībai Latvijā, bet aizceļos uz ārvalstīm lai atgrieztos citā veidolā, citas preces izskatā.
Daļēji piekrītu tiem skeptiķiem kas iestājoties ES uztraucās par to vai neatgriezīsies PSRS – kaut kas attāli līdzīgs piepildījās, tikai transformētā veidā. Toreiz uz ārvalstīm bija „dzelzs aizkars” no ārvalstu ietekmes, bet bija spēcīgi attīstīta ražošana, kura tika izkliedēta pa visām dalībvalstīm, atkarībā no iespējām, jeb pēc tā laika saukļa „pēc spējām un nopelniem”. Vienkārši šāda nemainīga struktūra nevarēja saglabāties mūžīgi, jo līdz ar norobežošanos no „ārvalstu agresoriem” spēcīgi tika bremzēts tehniskais progress, un apkārtējā uztvere kopumā. Pēc PSRS sabrukšanas un sekojošajiem juku laikiem tikko atlabt sākušai valstij tiek piedāvāta iespēja saņemt palīdzību, iespēja tika pieņemta ne ar lielāko uzticību, jo tautas nobalsojums „par” iestāšanos ES sastāvā bija 67%. Kopējā labklājība ir atkarīga gan no radītajiem apstākļiem, gan no pašu uzņēmības, bet pašlaik pāragri spriest – iestāšanās ES bija gods vai slogs.
…
