Nobeigums
Rakstot un izpētot referāta tēmu „Darba laiks un atpūtas laiks”, secināju, ka daudzi jautājumi Darba likumā sakrīt ar direktīvas t.s. „minimālajām” prasībām, piemēram: 1) Darba likuma 145.p. (1) paredz, ka „Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņa dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām” – šādas ir arī direktīvas minimālās prasības. Secināju, atsevišķus jautājumus, kur Latvijas prasības pašreiz ir stingrākas (tas ir, labvēlīgākas darbiniekiem), nekā to paredz direktīva, piemēram: 1) Minimālais atvaļinājuma ilgums saskaņā ar direktīvu ir ne mazāk kā 4 nedēļas gadā (Latvijā – darbiniekiem ar 1-2 bērniem noteikta papildus atvaļinājuma diena); 2) Darba likuma 140.p. (6) paredz, ka diennakts atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 12 stundām diennaktī, kamēr direktīva pieļauj 11 stundas; 3) Darba likuma 140.p. (6) paredz, ka nedēļas atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 35 stundām nedēļā, kamēr direktīva pieļauj 24 stundas.
Kopumā Latvijas normatīvie akti, kas attiecas uz atpūtas laiku darba tiesiskajās attiecībās, ir izstrādāti tā, lai atbilstu šīs direktīvas prasībām.
…