3. LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS TIESAS SENĀTA CIVILLIETU DEPARTAMENTA SPRIEDUMS
Koplīguma nosacījumā un likumā noteiktā atlaišanas pabalsta kolīzija, izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar publiskajā sektorā nodarbinātu personu
Personas 2010.gada 17.februārī cēluši prasības Jēkabpils rajona tiesā pret Krustpils novada pašvaldību par atlaišanas pabalstu piedziņu. Tajās norādīts, ka prasītāji strādājuši pie atbildētājas Variešu pagasta padomē, bet 2009.gadā ar viņiem darba tiesiskās attiecības izbeigtas. Prasītāji no atbildētājas saņēmuši tikai likumā ,,Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā” noteikto atlaišanas pabalstu, bet nav izmaksāts darba koplīguma 4.12.punktā paredzētais atlaišanas pabalsts.
Pārbaudot sprieduma likumību attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā, Senāts uzskatīja, ka apelācijas instances tiesas spriedums atceļams.
Senāts motīvu daļā vērš uzmanību uz to, ka vispārējais tiesiskuma jeb tiesību virsvadības princips nosaka, ka visa publiskā vara ir saistīta ar tiesībām, un tā var rīkoties tikai tiesību normu noteiktajos ietvaros. Tas attiecas arī uz valsts pārvaldi (konkrētajā lietā uz pašvaldību kā atvasināto publisko tiesību juridisko personu). Likuma prioritātes princips noteic, ka valsts pārvalde ir saistīta ar spēkā esošajām tiesību normām un tās pozitīvais pienākums ir rīkoties atbilstoši tām, bet negatīvais – atturēties no rīcības, ar kuru šīs tiesību normas tiktu pārkāptas. Turpretī privāto tiesību persona savā darbībā vadās pēc principa, ka atļauts ir viss, kas nav aizliegts ar likumu, tas ir, ārēju normatīvo aktu. Tādējādi persona savas tiesības un pienākumus secina atbilstoši normatīvajiem aktiem un brīvi īsteno savas tiesības, ciktāl normatīvie akti nenosaka ierobežojumus. No minētā izriet secinājums, ka ārējā normatīvajā aktā noteiktais ierobežojums attiecībā pret privāttiesiskā vienošanās noteikto ir prioritārs.
…
