Savukārt ekonomists Antons Stručeņevskis uzskata, ka Eiropa ar problēmām tiks galā: „Es neticu, ka eirozona sagrūs. Eiro krahs arī nav iespējams; šī naudas vienība pastāvēs vēl pietiekami ilgi. Grieķijas parāds vēl joprojām ir galvenā ES problēma, bet tas nenonvedīs pie Eiropas Savienības sabrukuma. Drīzāk eirozona pārveidosies. Ja valdības pieņems lēmumu izslēgt Grieķiju no eirozonas, ES problēmas tūdaļ izzudīs un eiro ievērojami nostiprināsies attiecībā pret dolāru. Tāds alternatīvs parādu problēmas risinājums man šķiet daudz pozitīvāks nekā pašreizējā situācija. Arī tad, ja eirozonas valstis turpinās vilkt sev līdzi Grieķiju, nekas briesmīgs nenotiks. Ja nepietiks naudas tās parāda apkalpošanai, var iedarbināt naudas drukāšanas mašīnu. Tas var izraisīt inflāciju un eiro kursa krišanos, bet kraha nebūs. Eirozonas sabrukums man šķiet maz ticams.” [3, 53] Autore arī uzskata, ka Eiropas Savienība vēl pastāvēs ilgi un attīstīsies, stiprinot valstu attiecības. Valstīm kopā kā savienībai pārvarēt grūtības ir vieglāk nekā vienatnē, tieši kā krīzes laikā Eiropas Savienība palīdzēja Latvijai atgūties, jo, ja nebūtu finansiālas palīdzības, situācija būt daudz smagāka.
Skatoties nākotnē, var paredzēt, ka viena no būtiskākajām problēmām ir iedzīvotāju novecošanas problēma. Novecošanas problēma Eiropā jau sen vairs netiek apskatīta tikai no demogrāfiskā viedokļa. Pēc piecdesmit gadiem demogrāfiskā slodze Eiropā būs augstāka nekā pārējā pasaulē, un darbaspēka trūkuma problēma varētu kļūt aktuālāka.
Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās Eiropā jāvērtē arī no finansiālā viedokļa. Paaudžu solidaritātes princips tiek plaši izmantots daudzās valstīs, lai nodrošinātu vecuma pensiju izmaksāšanu cilvēkiem, kas sasnieguši pensijas vecumu. Tomēr šajā gadījumā (ja netiek adekvāti ņemtas vērā ilgtermiņa attīstības tendences) pastāv risks, ka ekonomiskās izaugsmes tempu un darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvara samazināšanās gadījumā var tikt apdraudēta valstu finansiālā situācija. Citiem vārdiem sakot, paaudžu solidaritātes princips var tikt apdraudēts, ja ir sagaidāma būtiska iedzīvotāju skaita samazināšanās darbspējas vecumā. Latvijas gadījumā ir jāatzīst, ka situācija šajā jomā nav viennozīmīga. Latvijas ilgtermiņa rādītāji apliecina, ka sagaidāmās problēmas būs vēl nopietnākas nekā vidēji Eiropā.
Kopumā secinot, autore uzskata, ka, lai arī kādas problēmām Eiropas Savienība saskarsies nākotnē, šīs savienības perspektīvas ir optimistiskas. Tomēr tā ir spēcīga savienība un kopējiem spēkiem ir iespējams rast risinājumus uz visdažādākajām problēmām.
…
