SECINĀJUMI
1. ES budžets ir svarīgs instruments, ar kura palīdzību dzīvē tiek īstenota ES politika. No tā finansē darbības, kuras dalībvalstis pašas nevar finansēt vai kuras tās var finansēt taupīgāk, apvienojot resursus.
2. Eiropas Savienības budžetu izstrādā Eiropas Komisija, un savstarpējās diskusijās apstiprina Eiropas Parlaments un Padome. Tas tiek sastādīts vienam gadam un ietver visus plānotos ienākumus un izdevumus dažādiem pasākumiem, ko ES īsteno šī viena gada laikā.
3. Finanšu avots ES kopīgo politiku finansēšanai ir ES budžeta ieņēmumi, ko galvenokārt veido dalībvalstu iemaksas jeb t.s. ES pašu resursu maksājumi. Nelielu daļu no ES budžeta ieņēmumiem nodrošina citi ieņēmumi, tādi kā soda naudas, pārpalikums budžetā no iepriekšējā gada u.tml.
4. Daudzgadu finanšu shēma ir rīks, kas palīdz gādāt, lai ES tēriņi būtu prognozējami. Katra gada budžets tiek pieņemts atbilstīgi šai shēmai, un tas parasti ir mazāks par shēmā paredzētajiem izdevumu maksimālajiem apjomiem, lai saglabāt zināmu rezervi neparedzētām vajadzībām.
5. Muitas dienestam ir svarīga loma ES budžeta politikas realizācijā, jo tas sniedz būtisku ieguldījumu budžeta ieņēmumu veidošanā. Katru gadu 75% no muitas nodokļu ieņēmumiem, ka arī konkrēta summa no PVN ieņēmumiem tiek iekasēti Eiropas Savienības budžetā.
6. No ES budžeta tiek finansēta programma „Muita”, kuras mērķis ir stiprināt iekšējo tirgu, panākot lietderīgu un efektīvu muitas savienību, ka arī „Hercule III”, kuras mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu aizsardzību dalībvalstīs un visās ES iestādēs, struktūrās un aģentūrās.
…