Eiropas Savienība jeb ES ir starptautiska organizācija, kas apvieno divdesmit piecas Eiropas valstis, tā darbojas saskaņā ar Māstrihtas līgumu. Tā ir līdz šim pasaules vēsturē plašākā starptautiskā organizācija, kas dažos aspektos atgādina federāciju. Daži politologi uzskata, ka to vispār nevar uzskatīt par starptautisku organizāciju, tā drīzāk esot sui generis vienība. Šobrīd svarīgākie ar Eiropas Savienību saistītie jautājumi ir tās paplašināšanās, Eiropas konstitūcijas izstrādāšana un ES valūtas eiro nostiprināšanās.
Sākotnējā ideja, dibinot organizāciju, kas tagad ir kļuvusi par Eiropas Savienību, bija Eiropas pārveidošana pēc Otrā pasaules kara notikumiem un līdzīgu notikumu atkārtošanās novēršana, iesaistot Vāciju tirdzniecībā tik cieši, lai tā vēlāk iespējamas varas maiņas gadījumā nespētu pavērsties pret pārējām Eiropas valstīm. Sākotnēji tā bija tirdzniecības ūnija, vēlāk pārauga par Eiropas Kopienu, un tad par Eiropas Savienību, apvienojot paralēli ekonomiskajām arī politiskās intereses.
Eiropas Savienība kā vienība ir otrā nozīmīgākā pasaules ekonomika ar kopproduktu 8 triljoni EUR (1999), lielāka ekonomika ir vienīgi Amerikas Savienotajās Valstīs, kur kopprodukts 1999. gadā bija 8.7 triljoni EUR. Tiek uzskatīts, ka, pievienojoties jaunajām dalībvalstīm, kopējie ekonomikas attīstības tempi palielināsies un pieaugs Eiropas Savienības nozīme pasaules ekonomikā.
Pēc pilsoņu skaita Eiropas Savienība ir 3. lielākā pasaulē pēc Ķīnas un Indijas.
Saskaņā ar Māstrihtas līgumu, ES strukturālo pamatu veido tā sauktie trīs pīlāri. Tie ir Eiropas Kopiena, Kopējā ārējā un drošības politika un Tieslietas un iekšlietas.
ES pārvaldes mehānismu veido Māstrihtas līgumā noteiktās piecas galvenās institūcijas: Eiropas Savienības Padome, Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija, Eiropas Kopienu Tiesa un Revīzijas tiesa. Papildus šīm nozīmīgu lomu spēlē vēl divas institūcijas. Tās ir - Ekonomisko un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja. Tās gan patstāvīgi nepieņem lēmumus, bet izstrādā ieteikumus minētajām piecām institūcijām.
Eiropas Savienībā ir izveidota arī vienota finanšu sistēma. Par tās funkcionēšanu atbild divas institūcijas: Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Investīciju banka (EIB). Bez šeit minētajām pastāv arī virkne tā saukto sekundāro institūciju. Vairums no tām ir aģentūru statusā un tās atbild par konkrētām jomām, piemēram, Eiropas Vides aģentūra, vai Eiropas Aviācijas drošības aģentūra u.c.
Eiropas politikas pamatnostādnes:
Brīvā tirdzniecība starp dalībvalstīm
Kopīga muitas politika un nostāja starptautiskās tirdzniecības sarunās
Atteikšanās no robežkontroles starp dalībvalstīm
Brīvas iespējas Eiropas Savienības pilsoņiem dzīvot un strādāt jebkur Eiropas Savienībā
Tiesības balsot vietējās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās jebkurā no dalībvalstīm
Brīva finanšu kapitāla plūsma dalībvalstu starpā
Likumdošanas, tirdzniecības marku reģistrācijas un korporāciju likumdošanas saskaņošana
Vienota valūta eiro (izņemot Lielbritāniju, Zviedriju un Dāniju)
Vides aizsardzības politikas saskaņošana
Kopīga lauksaimniecības uz zvejniecības politika
Sadarbība kriminālistikas jomā un Šengenas informācijas sistēmā
Nākotnē ieviešama kopīga ārpolitika
Nākotnē ieviešama kopīga aizsardzības politika
Kopīga imigrācijas politika
Kopīga netiešo maksājumu un muitas nodokļu politika
Atbalsts atpalikušajiem reģioniem
Atbalsts kandidātvalstīm
Ir jūtama tendence pāriet no atsevišķu valstu politiskās varas uz reģionu politisko varu.…
