Eiropas Savienība

Pašreizējais, 1998. ga­da rudenī iz­vei­do­tais Mi­nis­tru ka­bi­nets savā Deklarācijā par Mi­nis­tru ka­bi­ne­ta iecerēto darbību ir apņēmies nodrošināt to, lai Lat­vi­jas li­ku­mi četru ga­du laikā pilnībā tik­tu saskaņoti ar Ei­ro­pas Savienības nostādnēm. Ko tas nozīmē? Kāda būs šādas apņemšanās ie­tek­me uz mūsu valsts iedzīvotājiem? Šos jautājumus uz­dod ik­viens cilvēks, ku­ram rūp Lat­vi­jas nākotne.
No bijušās PSRS mēs esam mantojuši apziņu- ja vairākas val­stis ir nolēmušas slēgt savienības līgumu, tās no­teik­ti zaudēs sa­vu suverenitāti un iedzīvotāju nacionālo identitāti. Mūsu vie­dok­lis ne­tiks ņemts vērā, bet vi­sus mums nozīmīgos lēmumus pieņems ci­ti.
Dau­dziem vēl grūti iz­prast, ka pastāv savienības, ku­ras ir balstītas uz savstarpējās cieņas un sadarbības pa­ma­tiem, kurās lēmumus pieņem pēc ilgām un veiksmīgām diskusijām, respektējot kat­ra tās locekļa vie­dok­li.
Iepriekš teik­to pierāda arī ES sociālās po­li­ti­kas veidošana. Sociālā po­li­ti­ka ir jo­ma, ku­ras veidošanā gandrīz kat­ra ES dalībvalsts ir mērojusi atšķirīgu ceļu. Grūti salīdzināt vai vienādot Dānijas, Spānijas vai An­gli­jas sociālās po­li­ti­kas modeļus. Tāpēc kopējā sociālā po­li­ti­ka ES ti­ka vei­do­ta lēni un pakāpeniski, līdz pat šim brīdim ar vi­siem saistošiem normatīvajiem ak­tiem, regulējot ti­kai daļu no jo­mas, ko mēs ta­gad dēvējam par sociālo po­li­ti­ku.
ES sociālā po­li­ti­ka ie­tver to pasākumu ko­pu­ma pa­mat­prin­ci­pus, ku­ri tiek īstenoti visā tās teritorijā, lai uz­la­bo­tu ES dalībvalstu iedzīvotāju dar­ba un dzīves apstākļus. Turklāt jāatceras, ka šajā kopumā tiek ie­tver­ti ti­kai tie pasākumi, par ku­riem ir panākts kon­sen­sus.
Tiem, ku­ri uz­ska­ta, ka ES dzīvo at­rau­tu dzīvi no ES dalībvalstu pilsoņiem, ir lietderīgi iepazīties ar tās sociālo po­li­ti­ku un pasākumiem, kas vērsti uz nodarbinātības veicināšanu.
No­sa­kot minimālās prasības veselībai un drošībai dar­ba vietās, kā arī vei­ci­not vienādas at­tiek­smes prin­ci­pa ievērošanu, ne­ti­ka aiz­mir­sti tie, ku­ri ir nodarbināti un ku­riem ir jāpielāgojas straujajām izmaiņām Ei­ro­pas rūpniecības struktūrā. No 1994. līdz 1999. ga­dam no Ei­ro­pas sociālā fon­da, kas ir uzskatāms par gal­ve­no Ei­ro­pas Sociālā fon­da finansēšanas avo­tu, ti­ka finansēti pasākumi kopumā par 47 mil­jar­diem eiro, lai palīdzētu cilvēkiem at­griez­ties dar­ba tirgū, paaugstinātu kvalifikāciju, saņemtu palīdzību profesionālajā orientācijā un ci­tiem nodarbinātības veicināšanas pasākumiem.…