Eiropas Savienība (līdz 1993. gadam tā saucās - Eiropas Kopiena, ar 1992. gada Māstrihtas līgumu tika pieņemts jauns nosaukums ''Eiropas Savienība'') ir politiska un ekonomiska alianse, kuru veido Eiropas Ogļu un tērauda kopiena, Eiropas Ekonomiskā kopiena un Eiropas Atomeneģijas kopiena. Eiropas Ekonomiskā kopiena (neoficiāli dēvēta par Koptirgu) ir 1957. gadā dibināta organizācija, kuras mērķis bija, atceļot muitas nodevas un citus tirdzniecības ierobežojumus, izveidot vienotu Eiropas tirgu tās dalībvalstu ražojumiem.
Francija tiek uzskatīta par vienotās Eiropas idejas ''krustmāti''. Francija ir tā valsts, kas pēckara gados viskonsekventāk iestājās par nepieciešamību apvienot Rietumeiropas valstis vienotā veselumā. Francijas līderi Žans Monē un Roberts Šūmans bija galvenie Eiropas Savienības ideju ģeneratori. Interesants šķiet fakts, kāpēc valstij, kas bija otra lielākā koloniālā impērija pasaulē un otra lielākā valsts Eiropā, bija tik noturīga pārliecība par nepieciešamību apvienot visus Eiropas ekonomiskos un politiskos resursus, teorētiski zaudējot arī daļu no savas suverenitātes. Domājams, ka tieši Francijas nozīmīgā vieta pasaules un Eiropas vēsturē un tādejādi iegūtā vēsturiskā pieredze ir šīs bezierunu Eiropas vienotības politikas pamatā. 1957. gada 25. martā starp Franciju, Beļģiju, Itāliju, Luksemburgu, Nīderlandi un Rietumvāviju tika parakstīts Romas līgums ar to nodibinot Eiropas Kopienu un Eiropas Atomenerģijas kopienu. Vienotā tirgus projekta mērķis bija izveidot dalībvalstu starpā tirgu, kurā nepastāvētu iekšējas robežas un kurā nebūtu nekādu citu barjeru pilsoņu, preču un kapitāla brīvai kustībai. Iecere bija ļoti optimistiska - Romas līgums noteica izveidot šādus apstākļus 12 gadu laikā. Valstīm, kas Eiropas Savienībā iestājās vēlāk, šie noteikumi jāpieņem. Tā 1957.gadā Eiropas valstis uzsāka lielāko ekonomiskās integrācijas projektu Eiropas vēsturē. …