Jaltas konference –1945.g. no 4.-11.februārim. Lielais trijnieks – Čerčils, Rūzvelts un Staļins sanāca kopā un lēma par Vācijas likteni, rezultātā nolēma, ka Vācija tiks sadalīta 4 daļās: PSRS, Lielbritānijas, ASV un Francijas ietekmes zonās.
Potsdamas konference – 1945.g. 17.jūlijs-2.augusts. Pēdējā Lielā trijnieka tikšanās. Galvenie jautājumi bija par Eiropas un pasaules politisko karti un tās iespējamām izmaiņām. Vācijai jāmaksā reparācijas, jāveic demiliterizācija, denacifikācija. Vācija, Austrija, Berlīne dalās 4 okupācijas zonās.
Aukstais karš.
Pēc 2.pasaules kara pasaule bija sadalījusies divās nometnēs. PSRS un tās austrumu satelīti norobežojās no ASV un Rietumeiropas valstīm. Abu bloku starpā valdīja naidīgas attiecības, kas balstījās uz bruņošanās sacensību, ietekmes sfēru pārdalīšanu - galvenās konfrontējošās puses bija PSRS un ASV. Berlīnes un Vācijas jautājums bija asākais nesaskaņu punkts. Līdz ar auksto karu aizsākās abu lielvalstu ASV un PSRS bruņošanās sacensība. Jau 1949. gadā PSRS izgatavoja atomieročus, un it kā nodibinājās līdzsvars. Lai pretotos PSRS ietekmei A- Eiropā, ASV paziņo, ka veidos dambi pret komunisma tālākvirzīšanos, kā arī sniegs finansiālu un militāru atbalstu brīvajām zemēm. Izveidojās uzskats, ka PSRS ir jārāda dzelzs dūre un jārunā stingrā valodā, jo citādāk izcelsies vēl viens karš, un ka no Baltijas līdz Triestei ir nolaidies dzelzs priekškars pāri visam kontinentam un neviens nezina, kas aiz tā notiek. Šis Austrumu - rietumu konflikts, kas gan neizraisa vispārēju karu, tomēr kļūst par tā saukto Auksto karu.
Tomēr jau 1952. gadā ASV izgatavoja pirmo ūdeņraža bumbu. Šim kodolierocim bija vēl lielāks triecienspēks nekā sākumā atklātajai, kurā izmantoja urānu. Ūdeņraža bumba turklāt bija krietni lētāka. Nākamajā gadā arī PSRS izstrādāja savas ūdeņraža atombumbas.
Tā kā kodolieroču ražošana bija kļuvusi lētāka, par svarīgāko šķērsli to masveida lietošanai kļuva atbilstošo nesējraķešu izstrādāšana. Strauji pilnveidojās raķešu būvniecība, tika radītas tālas darbības raķetes – starpkontinentālās ballistiskās raķetes. Šo raķešu darbības rādiuss bija virs 10 000 km. Tas nozīmēja, ka no PSRS, ASV un šo valstu karabāzēm tās spēja sasniegt praktiski jebkuru zemeslodes punktu.…
