Dibinot Eiropas kopienas, katrā no tām tika izveidotas patstāvīgas institūcijas, kuras būtībā dublēja viena otru. Kopš 1965.gada, kad dalībvalstis parakstīja institūciju Apvienošanas līgumu, lai kopienu darbu padarītu efektīvāku, par piecām svarīgākajām Kopienu institūcijām tiek uzskatītas: Eiropas Parlaments, Padome, Komisija, Tiesa un Revīzijas palāta.
Eiropas Parlaments (tā agrākais nosaukums "Asambleja") sastāv no pārstāvjiem, ko ievēlējušas Kopienā apvienoto valstu tautas, tas ir, Eiropas Parlamenta deputāti pārstāv visas dalībvalstis.
Kopš 1979.gada dalībvalstu pilsoņu ievēl Eiropas Parlamenta deputātus tiešās vēlēšanās uz pieciem gadiem. Vēlēšanas notiek saskaņā ar katras dalībvalsts nacionālo likumdošanu.
Parlamentārieši grupēti pēc politiskās pārliecības, ne pēc nacionālās piederības. Eiropas Parlamentā pārstāvētas apmēram 100 dažādu nacionālo partiju. Parlamentā ir vairākas politiskās grupas: sociāldemokrātiskā partija (tā dēvētie sociālisti), liberālie demokrāti, reformisti u.c. Eiropas Parlaments pieņem Kārtības rulli.
Eiropas Parlaments no savu locekļu vidus ievēlē prezidiju un parlamenta priekšsēdētāju. Eiropas Parlamenta plenārsēdes notiek Strasbūrā, sekretariāts atrodas Luksemburgā, bet ārkārtas plenārsēdes, komisiju un frakciju sēdes notiek Briselē. Pastāvīgās ceļošanas dēļ Parlamentu mēdz saukt par "ceļojošo cirku"1
Latvija kopš 2004.gada 1.maija ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Saskaņā ar 2004.gada 29.janvārī pieņemto Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu, arī Latvijā 2004.gada 12.jūnijā notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
Eiropas Parlamentā ir pārstāvji, ko ievēlējušas Kopienā apvienoto valstu tautas. Eiropas Parlamenta deputāti ir no visām dalībvalstīm, kopā 732 (iepriekš 626 deputāti).
Deputātu vietu sadalījums Parlamentā ir sekojošs: Vācija –99 mandāti, Francija, Itālija, Apvienotā karaliste – 78, Spānija, Polija –54, Nīderlande –27, Beļģija, Grieķija, Portugāle, Čehija, Ungārija – 24, Zviedrija –19, Austrija – 18, Dānija, Somija, Slovākija –14, Īrija, Lietuva -13, Latvija –9. Slovēnija –7, Luksemburga, Kipra, Igaunija –6, Malta –5. Ja Rumānija (36 mandāti) un Bulgārija (18 mandāti) Eiropas Savienībai pievienosies laika periodā no 2004. - 2009. gadam, tad Parlamentā šīs valstis iegūs attiecīgo vietu skaitu, kas palielinās Eiropas Parlamenta deputātu kopējo skaitu līdz 786, bet pēc 2009. gada visu valstu vietu skaits Eiropas Parlamentā tiks proporcionāli samazināts līdz 736 vietām, saskaņā ar spēkā esošo ES likumdošanu. …
