Eiropas parlaments un tā raksturojums

Balsošanas norise ES dalībvalstīs ir atšķirīga, tomēr pastāv arī dažas kopīgas iezīmes, vissvarīgākā no kurām ir sava veida proporcionālā pārstāvība. Tā dod iespēju gan lielākām, gan mazākām partijām sūtīt savus pārstāvjus uz Eiropas Parlamentu saskaņā ar saņemto balsu skaitu. Tomēr katra valsts var brīvi lemt par daudziem svarīgiem balsošanas procedūras aspektiem. Piemēram, dažas valstis dala savu teritoriju reģionālajos vēlēšanu apgabalos, kamēr citām ir tikai viens vēlēšanu apgabals. Valstis var izvēlēties arī konkrētu vēlēšanu dienu, balstoties uz to balsošanas tradīcijām. Eiropas vēlēšanas parasti ilgst četras dienas, Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē tās notiek ceturtdienā, bet daudzu citu valstu iedzīvotāji balso svētdienā.
Vēlēšanās sacenšas valstu politiskās partijas, bet, kad Parlamenta deputāti ir ievēlēti, daudzi cenšas kļūt par dalībniekiem starpvalstu politiskajās grupās. Daudzas valstu partijas ir saistītas ar Eiropas mēroga politiskajām grupām, tāpēc viens no svarīgākajiem jautājumiem vēlēšanu naktī ir par to, kuriem no šiem Eiropas grupējumiem būs lielāka ietekme lēmumu pieņemšanas procesā nākamā sasaukuma laikā. Eiropadomei ir jāņem vērā vēlēšanu rezultāti, izvēloties Eiropas Komisijas- ES izpildvaras iestādes- priekšsēdētāja kandidātu. Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, Eiropas Parlaments ir kļuvis par vienu no likumdevējiem un tam ir noteicoša loma Eiropas politikas veidošanā. Balsojums Eiropas vēlēšanās ir ikviena pilsoņa iespēja ietekmēt Parlamenta sastāvu un lēmumus, kurus tas pieņems piecu gadu pilnvaru termiņā.
…