Pagājušā gada novembrī Latvija sāka savu prezidentūru Eiropas Padomes Ministru komitejā, bet nu jau šis pienākums tuvojas nobeigumam. Maijā Latvija prezidentūru nodos nākamajai valstij – Lihtenšteinai.
Latvijas Ārlietu ministrija aizvadītajā laika posmā nodemonstrēja visai Eiropai vērā ņemamu administratīvo kapacitāti, t.i., spēju konstruktīvi risināt kontinenta valstu kopējās problēmas. Īpaši nopelni tajā ir ārlietu ministram I. Bērziņam, kā arī Latvijas vēstniekam Strasbūrā G. Andrejevam. Latvija centās ievērot kontinuitātes principu un sekmīgi pabeidza darbus, ko bija saņēmusi mantojumā no iepriekšējās prezidentūras. Tika panākta Armēnijas un Azerbaidžānas uzņemšana EP. Šāds solis veicināja stabilitāti Kaukāza reģionā, tā integrāciju Eiropā, līdz ar to arī cilvēktiesību un demokrātijas nostiprināšanos.
Savas prezidentūras laikā Latvija centās iesaistīties arī Čečenijas problēmas politiskā risinājuma meklējumos. Ārlietu ministrs I. Bērziņš janvāra sākumā kopā ar plašu EP delegāciju ieradās Maskavā, lai ar Krievijas līderiem pārrunātu un izvērtētu situāciju Čečenijā. Ļoti svarīgi bija tas, ka gan lorda Džada (speciālās EPPA Čečenijas komisijas vadītāja), gan I. Bērziņa misijas viedoklis šajā jautājumā bija līdzīgs.
Latvija iesaistījās arī situācijas uzlabošanā Balkānu reģionā. Jau kopš 90. gadu sākuma, sabrūkot bijušajai Dienvidslāvijas Federācijai un izveidojoties daudzām jaunām valstīm, Balkānos sākas ilgstoši un smagi militāri un politiski konflikti. Šā gada marta beigās I. Bērziņš kopā ar EP delegāciju ieradās šajā reģionā un centās rast jaunus risinājumus labi zināmajiem samezglojumiem.
…
