1997.gada 17.jūnijā valstu un valdību vadītāji vienojās par jauna līguma – Amsterdamas līguma – noslēgšanu, kas noteica, ka Eiropas Savienības pilsonība pievienojas dalībvalsts pilsonībai un to neaizvieto. Līdz ar pieņemtajiem ES līgumiem ir veidojies arī Eiropas pilsonības jēdziens, tā vadošie elementi ir tiesības piedalīties pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā arī Pamattiesību harta. Viens no veidiem, kā uzklausīt pilsoņus un kā pilsoņiem palīdzēt viņu tiesību neievērošanas gadījumā, ir Parlamenta Lūgumrakstu komiteja un Ombuds. Tuvāk tiks apskatīta tieši Ombuda institūcijas darbība.
Māstrihtas līgums jau 1992.gadā ieviesa jēdzienu "Eiropas pilsonība". Atsevišķas tiesības jau agrāk attiecās uz Kopienas iedzīvotājiem, piemēram, tiesības brīvi pārvietoties , pastāvīgi uzturēties citas dalībvalsts teritorijā vai tiesības ieņemt amatus valsts dienestā, ja runa nav par valsts amatpersonas amata ieņemšanu. Apakšnodaļā "Eiropas Savienības pilsonība", kas atrodas Māstrihtas līguma sākumdaļā, tiek atzīstas balsošanas tiesības un tiesības būt ievēlētam Eiropas Parlamentā un pašvaldībās, diplomātisko un konsulāro aizsardzību trešajās valstīs, kur katrs ES pilsonis no citu dalībvalstu pārstāvjiem var saņemt tāda paša veida palīdzību kā no savas valsts diplomātiem. Visbeidzot, Māstrihtas līgums paredz tiesības iesniegt lūgumrakstus un Eiropas Ombuda biroja izveidi.
Eiropas Ombuds izskata sūdzības par Eiropas Savienības iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm (iespējamos pārvaldē pieļauto kļūdu veidus skatīt 1.attēlā). Kā iestāžu piemērus var minēt Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Parlamentu. Eiropas Savienības struktūras, par kurām Ombuds var izskatīt sūdzības, ir, piemēram, Eiropas Vides pārvalde un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības pārvalde (iestādes, par kurām 2004.gadā visbiežāk veikta izmeklēšana, skatīt 2.attēlā). Vienīgi Eiropas Tiesa un Pirmās instances tiesa, pildot tiesu iestādes pienākumus, nav Ombuda jurisdikcijā.…