Eiropas apvienošanās ideja nav balstīta uz stipras varas centralizēšanos un šīs savienības suverēno valstu kopā saplūšanu. Eiropas integrācija neietekmē valstu nacionālos simbolus. Neviens no dalībvalstu simboliem nav ticis uzspiests kādai citai dalībvalstij. Gandrīz visi pagriezieni, kas notikuši Eiropas Savienības veidošanas gaitā ir saistīti ar starptautisku līgumu pieņemšanu vai ar citiem valstiskiem pasākumiem, kuros piedalās ierēdņi un politiskie darbinieku, kas nozīme, ka gandrīz neviens no šiem pagrieziena momentiem nav guvis redzamību plašākai sabiedrībai ārpus speciālistu aprindām.
Pirmās idejas par Eiropas federāciju (par federāciju tiek saukta apvienība, kas saistīta ar līgumu, vienošanos), kas nav saistīta ar suverēno valstu savstarpēju pakļaušanu un iekarojumiem, parādījās 14.gs. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ cilvēki juta vajadzību pēc apvienošanās bija meklējumi pēc veida, kā izbeigt savstarpējās ķildas. Vairākiem šādu apvienošanās ideju autoriem šķita, ka tas varētu ne tikai palīdzēt izbeigt jau iepriekš minētās savstarpējās nesaskaņas, bet arī vispārējās labklājības pieaugumu, jo šāda apvienošanās pavērtu plašas savstarpējas tirdzniecības iespējas.
17.gs beigās Eiropas federācijas ideju sāka apspriest kā starpvalstu attiecību modeli, bez ārējā ienaidnieka piesaukšanas. Angļu kvēkers Viljams Pens 1693 gadā izvirzīja priekšlikumu par Eiropas Parlamenta veidošanu, kura deputāti pārstāvētu atsevišķas valstis, kā arī par kopēju militāro spēku veidošanu, ka palīdzētu nodrošināt kārtību gan savienības iekšienē, gan vajadzības gadījumā aizstāvēties no ārvalstīm.
18.gs., kad šie priekšlikumi izraisīja filozofiskas diskusijas, Kants izveidoja koncepciju, no kuras divi oriģināli jēdzieni ir redzami mūsdienu Eiropas Savienībā:
Valstu apvienība bija paredzēta kā valstu apvienība, nevis valsts, kurai dalībvalstis deleģētu daļu savu kompetenču, paturot savu identitāti;
Šādā savienībā ikvienam svešiniekam, nonākot citā dalībvalstī, būtu visas tiesības uz viesmīlību, tomēr neviens svešais nedrīkstētu pieprasīt palikšanas tiesības.
Ņemot vērā, ka Eiropā federālisma ideju pamatā bija ASV pieredzes apbrīnošana, 1949.gadā, konferencē par mieru Viktors Igo, kas darbojās kā publicists, atklājot konferenci piesauca Eiropas Savienotās Valstis, formējumu, kas viņaprāt drīz varētu realizēties. Taču šī ideja neguva lielu atbalstu un pamazām zaudēja savu aktualitāti. …
