Secinājumi
Eiropas un monetārā savienība (EMS) ir augstākā Eiropas savienība dalībvalstu ekonomiskās integrācijas pakāpe. Tas vienlaikus ir ES galvenais instruments, lai sasniegtu tās ekonomiskās politikas pamatmērķus - stabilu izaugsmi un zemu inflāciju. Dalība EMS dalībvalstīm nozīmē stabilitāti un ekonomikas izaugsmi. Tas ietver dzīves līmeņa celšanos, plašāka preču un pakalpojumu tirgus pavērtās iespējas, lielāku politisko ietekmi un ciešāku integrāciju ar pārējām valstīm. Taču dalība ES un EMS prasīja no dalībvalstīm arī aktīvu piedalīšanos reformu procesā. Vairumam valstu dalība ES nozīmējusi stabilitātes un labklājības līmeņa pieaugumu, jaunu darba vietu radīšanu, ārējo tiešo investīciju un kapitāla plūsmu pieaugumu.
Lai iestāties Ekonomikas un Monetārajā savienībā dalībvalstīm nepieciešams izpildīt Konverģences programmas prasības.
EMS funkcionēšanas pamats ir Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS), kuru veido Eiropas Centrālā banka un ES dalībvalstu nacionālās centrālās bankas, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav ieviesušas eiro.
Eiropas Centrālā banka dibināta 1998. gada 1. jūnijā. Tā kļuva par 1999. gada janvārī ieviestās vienotās Eiropas valūtas eiro neatkarīgo centrālo banku. Valstu grupas vienotā valūta nevar pastāvēt bez kopīgas centrālās bankas un kopīgas centrālo banku sistēmas. ECB un Eiropas Centrālo banku sistēmai (ECBS), ko veido ECB un visu Eiropas Savienības dalībvalstu centrālās bankas, izvirzīts uzdevums ir saglabāt cenu stabilitāti un nodrošināt eiro uzticamību.
Mērķis saglabāt cenu stabilitāti attiecas uz vispārējo cenu līmeni tautsaimniecībā un nozīmē gan ilgstošas inflācijas, gan ilgstošas deflācijas novēršanu. Cenu stabilitāte vairākos veidos veicina augsta tautsaimniecības aktivitātes un nodarbinātības līmeņa sasniegšanu. Tā ļauj cilvēkiem vieglāk pamanīt relatīvo cenu pārmaiņas. Tādējādi firmas un patērētāji var pieņemt pamatotākus lēmumus par patēriņu un ieguldījumiem. Tas savukārt ļauj uzlabot tirgus resursu izvietošanas efektivitāti. Palīdzot tirgum novirzīt resursus tur, kur tos var visproduktīvāk izmantot, cenu stabilitāte paaugstina tautsaimniecības ražošanas potenciālu.
Krīze sākotnēji radusies tieši banku sfērā, tāpēc arī Eiropas Savienība pievērsusi tām lielu uzmanību, un var pateikt, ka centrālo banku saskaņota darbība krīzes novēršanā ir bijusi ļoti efektīva.
2009. gadā Eiropas Centrālā banka turpināja darboties kā stabilitātes un uzticamības garants pasaules finanšu krīzes radītajā izaicinājumiem bagātajā vidē. Pēc finanšu tirgus spriedzes būtiskas pastiprināšanās 2008. gada rudenī 2009. gads sākās ar strauju un vienlaicīgu ekonomiskās aktivitātes kritumu visā pasaulē. Pēc tam, saglabājoties ļoti zemai inflācijai, gada gaitā sekoja ļoti pakāpeniska atveseļošanās. Kopumā eiro zonas reālais IKP 2009. gadā saruka par 4.0%, bet gada vidējā inflācija bija 0.3%. Vienlaikus vidēja un ilgāka termiņa inflācijas gaidas joprojām stingri noturētas līmenī, kas atbilst Padomes mērķim vidējā termiņā nodrošināt inflācijas līmeni zemāku par 2%, bet tuvu tam. Tas atspoguļo ECB monetārās politikas augsto uzticamības pakāpi.
Jaunākie radītāji joprojām liecina par to, ka sākusies pasaules tautsaimniecības atveseļošanās. Globālā inflācija pēdējā laikā stabilizējās un saglabājas samērā zemā līmenī. Lai gan nenoteiktība par nākotnes attīstības ilglaicīgumu joprojām ir spēcīgā, šķiet ka globālās ekonomiskās perspektīvas riski kopumā ir līdzsvaroti.
…
