Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:211098
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.12.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Ko nozīmē Eiropas Ekonomikas un monetārā savienība    4
2.  EMS vēsture un eiro ieviešana    6
3.  EMS trīs posmi    8
3.1.  EMS pirmais posms    9
3.2.  EMS otrais posms, EMI un ECB izveide    10
3.3.  EMS trešais posms, valūtas kursu neatsaucama fiksēšana    12
4.  Māstrihtas kritēriju izpilde    13
5.  Kā organizēta Eiropas Savienības monetārā savienība    14
6.  EMS dalībvalstis    16
7.  Latvija un EMS    17
8.  Eiro    18
  Izmantotā literatūra    20
Darba fragmentsAizvērt

1. Ko nozīmē Eiropas Ekonomikas un monetārā savienība
Eiropas Ekonomikas un monetārā savienība (EMS) ir augstākā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekonomiskās integrācijas pakāpe. Tas vienlaikus ir ES galvenais instruments, lai sasniegtu tās ekonomiskās politikas pamatmērķus - stabilu izaugsmi un zemu inflāciju. EMS izveidošanas pamatā ir ideja par lielas, stabilas ekonomiskās un finanšu zonas radīšanu.
Ekonomikas un monetārā savienība nozīmē:
- vienotu valūtu - eiro - visās EMS valstīs jeb eiro zonā;
- vienotu monetāro politiku visā eiro zonā, ko īsteno Eiropas Centrālā banka kopā ar eirozonas valstu centrālajām bankām. Tās galvenais mērķis ir cenu stabilitāte;
- ekonomiskās un fiskālās politikas koordināciju starp dalībvalstīm.
Dalība EMS dalībvalstīm nozīmē stabilitāti un ekonomikas izaugsmi. Tas ietver dzīves līmeņa celšanos, plašāka preču un pakalpojumu tirgus pavērtās iespējas, lielāku politisko ietekmi un ciešāku integrāciju ar pārējām valstīm.
Taču dalība ES un EMS prasīja no dalībvalstīm arī aktīvu piedalīšanos reformu procesā. Vairumam valstu dalība ES nozīmējusi stabilitātes un labklājības līmeņa pieaugumu, jaunu darba vietu radīšanu, ārējo tiešo investīciju un kapitāla plūsmu pieaugumu.
ES sākotnēji nabadzīgāko dalībvalstu - Īrijas, Spānijas, Portugāles un Grieķijas - pieredze rāda, ka pievienošanās ES ir nesusi daudzas pozitīvas pārmaiņas šo valstu dzīvē, bet daudz ir bijis atkarīgs no pašu valstu spējas veikt nepieciešamās reformas. Visveiksmīgāk ir attīstījusies Īrija: pievienošanās brīdī 1973. gadā tās iedzīvotāju labklājības līmenis bija tikai aptuveni 60% no ES vidējā labklājības līmeņa, bet 1990. gadā šis rādītājs jau pieauga līdz 75% un vēl pēc desmit gadiem pat pārsniedza ES vidējo līmeni par 20%. Iekšzemes kopprodukta pieauguma temps Īrijā pēdējo piecu gadu laikā vidēji bijis 8.4% gadā. Tas sasniegts, lielā mērā pateicoties straujam investīciju pieaugumam, kā arī pārdomāti izmantotam ievērojamam ES strukturālo fondu atbalstam.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties