Otrā pasaules kara šausmas, sadrumstalotās pēckara Eiropas valstu ekonomiskais vājums un aukstā kara sākšanās lika daudzām Rietumeiropas valstīm meklēt savstarpējas sadarbības ceļus, kas nodrošinātu šo valstu pilsoņiem mieru, drošību un labklājību, ko nevarēja nodrošināt katra valsts atsevišķi.
Pirmais nopietnais mēģinājums radīt vispārēju Eiropas struktūru bija Eiropas Padomes izveide (1948), kas aptvēra lielāko daļu Rietumeiropas. Tomēr Eiropas Padomes vājā struktūra un tās starpvalstu iedaba lika Francijai un Vācijai domāt par radikālākiem pasākumiem, kas būtu vērsti uz pārvalstisku struktūru radīšanu, tā pārvarot sāncensību, kas gadsimtiem ilgi valdījusi starp šīm divām valstīm.
Eiropas kopienas izveidošanos un tās darbošanos lielā mērā ierosinājusi un stimulējusi PSRS nepiekāpība. PSRS izdarības, izlaupot atbrīvotajās suverēnajās Eiropas valstīs visu vērtīgo, kas pārdzīvoja karadarbību, lika rietumeiropiešiem nepārprotami uztvert PSRS kā Eiropas pretinieku. Eiropas Savienības tālāko veidošanos stimulē tas, ka Krievijas Federācija pārņēmusi daudz no šīm PSRS iemaņām. Tātad Eiropas Savienība novilkusi robežu, aiz kuras kaut lai valdītu haoss, bet tā vairs nav Eiropas iekšējā lieta.…