Eiropas tiesas galvenais uzdevums ir aprakstīts EK 220.p.” Tiesas nodrošina likumības ievērošanu, interpretējot un piemērojot šo Līgumu”.
No 220.p. izriet sekojoši Tiesas uzdevumi: [3; 58.lpp]
1)Tiesas nodrošina Kopienas tiesību ievērošanu un īstenošanu ( neatkarīgi no politiskiem apsvērumiem un, pamatojoties vienīgi uz likumu);
2)Tiesa nodrošina kopienas tiesību vienveidīgu interpretēšanu un piemērošanu.
3)Tiesas izšķir strīdus starp dalībvalstīm, starp Kopienas institūcijām un dalībvalstīm, kā arī strīdus starp kopienas institūcijām.
Savas darbības principu saturu laika gaitā ir formulējusi Eiropas Kopienu tiesa, savos spriedumos skaidrojot, kādas ir attiecības starp Kopienas tiesībām un nacionālajām tiesībām. Svarīgākie Kopienas tiesību iedarbības principi: [2; 54.lpp]
1)tiešās un netiešās iedarbības princips, kā arī valsts atbildības princips saistībā ar direktīvu īstenošanu;
2)pārākuma princips.
Eiropas Kopienu Tiesas izveidošanās ir cieši saistīta ar Eiropas integrācijas procesu. Tiesa kā atsevišķa institūcija tika izveidota 1952.gadā, pamatojoties uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu. 1958.gadā, kad tika parakstīts Eiropas Ekonomiskās Kopienas dibināšanas līgums un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums, šī tiesa kļuva par Eiropas Kopienu Tiesu mūsdienu izpratnē.
Eiropas Kopienu tiesas darbība ir vērsta gan uz to, lai Kopienas tiesības tiktu īstenotas viendabīgi un dalībvalstis neizvairītos no Līgumos uzņemto saistību izpildes, gan arī uz to, lai citas Kopienas institūcijas neveiktu prettiesiskas darbības. Šos mērķus Eiropas Kopienu tiesa sasniedz ar dažādiem procesuāliem līdzekļiem. Amsterdamas Līgums nodod Tiesas jurisdikcijā kontroli pār pamattiesību ievērošanu Kopienas tiesību aktos. Tas arī iekļauj Tiesas jurisdikcijā jautājumus, kas skar cilvēku brīvību un drošību.
Tiesas sastāvs
Eiropas Kopienas tiesa sastāv no 25 tiesnešiem (EK 221.p.2.d.) un 8 ģenerāladvokātiem (EK 222.p.1.d.) Tiesai ir savs sekretariāts (EK 224.p.). Tiesnešus un ģenerāladvokātus uz sešiem gadiem, ieceļ dalībvalstu valdības (EK 223.p.1.d.); ir pieļaujama atkārtota iecelšana (EK 223.p.4.d.).
Saskaņā ar EK 223.p.1.d.nosacījumiem tiesnešiem un ģenerāladvokātiem jāatbilst priekšnoteikumiem, kādi dalībvalstīs tiek izvirzīti augstāko tiesu iestāžu amatu kandidātiem, vai jābūt vispāratzītiem kompetentiem juristiem. Bez tam tiem jābūt neatkarīgiem. Sava amata pienākumu pildīšanas laikā tie nedrīkst atrasties politiskajā vai administratīvā amatā un veikt citu darbu, kas nav savienojams ar tiesneša amatu. …
