Eiropas integrācijas attīstība pēdējo gadu laikā ir ietekmējusi ne tikai atsevišķas nacionālās valstis, bet arī citas Eiropas Savienības kooperatīvas savienības. Piemēram, Ziemeļvalstu alianse starp Dāniju, Somiju, Islandi, Norvēģiju un Zviedriju, kā arī autonomajām teritorijām Ālandu, Farēru salām un Grenlandi ir tikusi ietekmēta dažādos veidos. Kā reģionāli darbojusies savienība, Ziemeļvalstu alianse ir nonākusi izaicinājuma priekšā, kur tai ir jādefinē no jauna sava nostāja plašākā Eiropas kontekstā.
Sadarbība starp Ziemeļvalstīm un to autonomajiem apgabaliem ir kļuvusi sevišķi interesanta, kopš trīs no piecām valstīm ir kļuvušas par ES dalībvalstīm un divas ir pievienotas ES caur EEZ (Eiropas Ekonomiskā Zona) līgumu. Zviedrijai un Dānijai ir dažādas sfēras, kur viņi stingri atturas no ES kopējā viedokļa un līdz ar to autonomās teritorijās ir mazāk integrētas, kas padara Ziemeļus vēl sadalītākus attiecībā pret saistībām ar ES.
Likumsakarīgi ir vairāki svarīgi jautājumi, kurus vajadzētu atbildēt šajā referātā saistībā ar integrāciju ziemeļvalstīs:
1. Kāpēc pastiprinājās ziemeļvalstu sadarbība pēc II p.k.
2. Kādas ir līdzības un atšķirības salīdzinot ar ES ideju
3. Kādas ir sekas Dānijā, Somijā, Zviedrijā, kļūstot par ES dalībvalsti
4. Kādu Eiropu un tās integrāciju redz ziemeļvalstis
Kopš ir dzirdami viedokļi, ka triju ziemeļvalstu dalība ES aizēnos Ziemeļu intereses, ir svarīgi apskatīt, kur Ziemeļu savienība cēlusies un no kā tā sastāv mūsdienās.