Eiropas drošības un aizsardzības politikas ietekme uz Baltijas valstu drošību no 2004. līdz 2008.gadam

Savstarpējā atkarība nozīmē abpusēja atkarība, kas realitātē notiek ļoti reti. Starptautiskajā politikā savstarpējā atkarība tiek attiecināta uz situācijām, kuras raksturo savstarpēja iedarbība starp valstīm vai aktoriem dažādās valstīs. Šī iedarbība bieži vien rodas no starptautiskajiem darījumiem, kas var būt nauda, preces, cilvēki, informācija aiz nacionālas valsts robežām. Šādos darījumos kopš Otrā pasaules kara “ir vērojama tendence, ka pēdējās dekādēs daudzās jomās šie darījumi pāri nacionālajām robežām dubultojas katros desmit gados.”1 Savstarpējās atkarības nozīme būs atkarīga no izdevīguma un izmaksām, kas saistītas ar darījumiem. Valsts, kas importē benzīnu būs savstarpēji atkarīgāka nekā valsts, kas importē dārglietas, smaržas vai mēbeles. Kur būs savstarpēji dārgi darījumi, ne obligāti simetriski, tur būs savstarpējā atkarība. Ja darījumiem nebūs līdzvērtīgas izmaksas, tad šādas attiecības var uzskatīt vienkārši par savstarpēju saistību starp valstīm vai aktieriem. Šie iepriekš minētie piemēri tikai nedaudz parāda šo valstu savstarpējo atkarību, tālāk darbā uzmanība tiks veltīta reālistu viedoklim par savstarpējo atkarību.
Eksistē savstarpējā atkarība, kas var būt uzspiesta kā, piemēram, ASV – PSRS stratēģiskā savstarpējā atkarība, kad viena lielvalsts respektēja otras intereses, jo to nedarot pastāvēja kara iespēja, kas abām pusēm būtu bijusi dārga un neizdevīga.
Reālistiem savstarpējai atkarībai nemaz nav jābūt labai lietai. Tā vietā, lai aplūkoto savstarpējo atkarību tā, kā daudzi uz to skatās – simetriskas attiecības starp vienlīdzīgām grupām (parties), tad reālisti parasti šo savstarpējo atkarību uzlūko kā dominējošo atkarību ar atkarīgām grupām, kas parasti ir vārīgas pret dominējošās grupas izvēlēm. Savstarpējā atkarība nenozīmē vienlīdzību.…