Eiropas Kopienu Tiesas judikatūra kopā ar līgumiem, regulām, direktīvām un lēmumiem veido Kopienu tiesības. Kopienu tiesības attiecas uz Eiropas pilsoņiem daudzās to darbības sfērās. Liela daļa valsts tiesību normu, kas attiecas uz darba, vides, patērētaju aizsardzības, brīvās preču aprites un brīvās pakalpojumu sniegšanas tiesībām, ir pieņemtas uz Kopienu tiesību pamata.1
Turklāt Kopienu tiesībām ir augstāks juridisks spēks nekā valsts tiesībām un tās ir piemērojamas visās dalībvalstīs. Tādēļ tiesa, interpretējot šīs tiesības un nodrošinot to ievērošanu, ņem vērā grūtības, ar kurām saskaras pilsoņi dažādās ikdienas dzīves situācijās.
Tiesas sastāvā ir 27 tiesneši un 8 ģenerāladvokāti. Tiesnešus un ģenerāladvokātus uz sešiem gadiem amatā ieceļ dalībvalstu valdības, savstarpēji vienojoties. Tiesnešus un ģenerāladvokātus amatā var iecelt atkārtoti. Viņus izraugās no juristu vidus, kuru neatkarība nav apšaubāma un kuri atbilst prasībām, kādas dalībvalstis parasti izvirza tiesnešu augstākajiem amatiem, vai kuru kompetence ir vispāratzīta.
Tiesas tiesneši no sava vidus uz tri gadiem ievēl Tiesas priekšsēdētāju, kura pilnvaru termiņu var atjaunot. Tiesas priekšsēdētājs vada Tiesas darbu, kā arī tiesas sēdes un apspriedes gadījumos, kad lietu izskata lielākie iztiesāšanas sastāvi.
Ģenerāladvokāti palīdz Tiesai veikt tās uzdevumus. Lietās, kuras viņiem nozīmētas, tie, ievērojot pilnīgu objektivitāti un neatkarību, pauž juridisku viedokli, sauktu par "secinājumiem".
Sekretārs pilda iestādes ģenerālsekretāra funkcijas un vada iestādes darbu Tiesas priekšsēdētāja pakļautībā.
Tiesa var lietas izspriest plēnumā, virspalātā (trīspadsmit tiesneši) vai palātās piecu vai triju tiesnešu sastāvā. Tiesas plēnums lietas izspriež īpašos gadījumos, kas paredzēti Tiesas Statūtos (ja Tiesa lemj par ombuda atlaišanu, par Komisijas locekļa atlaišanu, ja tas neizpilda uzliktos pienākumus, u.c.), vai ja Tiesa uzskata, ka lieta ir īpaši nozīmīga. …
