Eiropas Cilvēktiesību tiesa sprieduma lietā A.K. pret Latviju juridiskā analīze

Secinājumi
Tajā laikā, atbilstoši Labklājības ministrijas rīkojumam Nr. 324, un ņemot vērā, ka iesniedzēja atbilda “grūtniecības riska grupai”, ārstam bija pienākums nodrošināt visas iespējamās pārbaudes arī pēc termiņa, kura laikā bija jāveic AFI (šobrīd AFI notiek no grūtniecības 16 līdz 18 nedēļai ), uzstājot un nekavējoties nodrošinot ģenētikas konsultācijas. Ārstam bija jāņem vērā apstāklis, ka grūtniecībai pēc 35 gadu vecuma ir augsts Dauna sindroma risks, kā arī tajā brīdī bija jāņem vērā apstāklis, ka iesniedzēja atradās jau 21 grūtniecības nedēļā. Iepazīstoties ar Ministra kabineta noteikumiem Nr. 590 “Grūtniecības pārtraukšanas organizatoriskā kārtība” , kas nosaka, ka medicīniskais aborts var tikt veikts līdz grūtniecības 24 nedēļai (arī šobrīd), ārstam bija pienākums nekavējoties nodrošināt nepieciešamos izmeklējumus, lai A.K. savlaicīgi informētu par iespējamo augļa anomāliju A.K. vecuma dēļ un tai būtu izvēles iespējas turpināt vai pārtraukt grūtniecību. Mūsdienās ārsta pienākums būtu informēt pacientu un sniegt tam visu informāciju, kas saistīta pacienta veselības stāvokli (vērtējams kopsakarā ar Pacientu tiesību likuma 4.p. “Tiesības uz informāciju”) , kā arī ņemot vērā tajā brīdī spēkā esošo Ārstniecības likuma 42.p., “ārstam ir tiesības atteikties no turpmākās pacienta ārstēšanas, ja pacients nepilda ārstniecības personu norādījumus vai apzināti kaitē savai veselībai un šādā veidā tieši ietekmē konkrētās slimības ārstēšanu”, informējot par iespējamajām sekām, proti augļa anomālijas risku !
…