Eiropa kopš 1945.gada

Daži vēsturnieki uzskata, ka Austrumeiropas okupēšana ir turpinājums Krievijas tradicionālajai impēriskās izplešanās politikai. Krievijas satelītvalsits līdzētu tai saimnieciski atkopties un padarītu to spējīgu sacensties stiprumā ar Savienotajām Valstīm un Lielbritānijas impēriju. Citi šā laikposma analītiķi uzsver, ka Krievijas vēlmi vairot uz zemeslodes teritorijas, kurās valdošie būtu komunisti. Viņi uzskata, ka komunisti sagrāba varu Austrumeiropā, īstenodami marksisma revolucionāro politiku ar mērķi pārvaldīt pasauli, un norāda, ka krievi mēdza uzsvērt kapitālisma nenovēršamo sabrukumu. Nav ne mazākās skaidrības, kurs no šiem motīviem Staļinam bija svarīgāks.
Aukstais karš ilga sešus gadus. 1946.-1947.gada ziemā Lielbritānijas valdība nolēma samazināt ārpolitiskās aktivitātes. Izdevumi karaspēka uzturēšanai Vācijā, Austrrijā, Triestē un Griķijā, un vēl citās pasaules malās izrādījās pārāk lieli. 1947.gada februārī Lielbritānija pateica Savienotajām Valstīm, ka pēc marta beigām varēs turpināt sniegt palīdzību Grieķijai. Sekoja nekavējoša Trumena atbilde. Bez Rietumu palīdzības ar Grieķiju tiks papildināts padomju satelītu saraksts. Vēstījumā kongresam viņš tādēļ sacīja:
“Amerikas Savienotajām Valstīm ar savu politiku ir jāatbalsta brīvās tautas, kas pretojas bruņoto prioritāšu vai ārējā speidiena mēģinājumiem tās pakļaut.”
Trumens lūdza un saņēma 400 miljonus dolāru kā palīdzību Grieķijai un Turcijai. Šī Trumena doktorīna- komunisma apvaldīšana ar tiešu Amerikas Savienoto Valstu palīdzību komunisma apdraudētajām valstīm- tika atzīta kā ASV politika un iezīmēja būtisku atvirzīšanos no līdzšinējās prakses.…