Pasaules ekonomiskās attīstības tempi pēdējos gados ir palēninājušies. Par to liecina spēcīgāko valstu galvenie makroekonomiskie rādītāji, kuriem ir raksturīga lejupslīde. Vienotās Eiropas nauda - eiro - kopš ieviešanas ir pakļauta lielām svārstībām un, lai gan tā atrodas apritē 12 valstīs, nav kļuvusi par nozīmīgāko pasaules valūtu, šo lomu joprojām atstājot ASV dolāram. Speciālisti apgalvo, ka arī turpmāk ekonomiskās un finanšu krīzes būs neatņemama dzīves sastāvdaļa.
Šajā darbā autors pētīs, kādas ir eiro ieviešanas priekšrocības un trūkumi, kā arī, kāda līdz šim ir bijusi pieredze kopējās monetārās politikas īstenošanā.
Māstrihtas līgums no 1999.gada 1.janvāra paredzēja Ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) izveidošanu, kuras augstākais punkts bija vienotas valūtas – eiro – ieviešana. ES dalībvalstīs eiro tika ieviests sākotnēji bezskaidras naudas veidā, bet jau 2002.gadā eiro parādījās skaidras naudas veidā, pilnībā no apgrozības izņemot valstu nacionālās valūtas. Pašlaik eiro zonā ietilpst 12 no 25 dalībvalstīm. Jaunās dalībvalstis, tai skaitā Latvija, vēl gatavojas eiro ieviešanai. Eirosistēmas darbības galvenais mērķis ir cenu stabilitātes nodrošināšana ar monetārās politikas palīdzību.
Apvienotās Eiropas ideja ir sena – tā radās jau pirms vairākiem gadsimtiem. Taču tikai 1989.gada pavasarī Eiropas Komisijas prezidents Žaks Delors nāca klajā ar priekšlikumu par ekonomisko un monetāro savienību. Balstoties uz šo priekšlikumu, dalībvalstu valdības 1993.gada 1.novembrī vienojās par Māstrihtas līguma protokolu.
Māstrihtas līgums paredzēja Eiropas Ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) izveidi un vienotas valūtas ieviešanu, ko noteica šādi apsvērumi:
vienota valūta ir izdevīga tirdzniecībai vienotā ekonomiskā telpā, jo atvieglo tirdznieciskos darījumus, atbrīvojot uzņēmējus no riska, kas saistīts ar valūtas kursu svārstībām un zaudējumiem valūtas maiņas darījumos;
vienota valūta sekmē Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ekonomisko attīstību, jo, atbilstoši EMS izveides kritērijiem, visās dalībvalstīs jānodrošina zema inflācija, sabalansēts budžets un investīcijas veicinošas zemas kredītu procenta likmes;
vienota valūta ir izdevīga ES patērētājiem, jo sekmē cenu līmeņa līdzsvarošanu vai pat pazemināšanu.…
