Eiro ieviešanas problēmas

Ikviena eirozonas dalībvalsts no nacionālās valūtas šķīrās ar dalītām jūtām, tomēr izšķīrās par labu racionālam argumentam - nauda ir līdzeklis cilvēka labklājības celšanai, un eiro ir izdevīgāka valūta šī mērķa sasniegšanai, tādēļ ekonomiskajiem argumentiem tika dota priekšroka.
Vērts piebilst, ka ne vācieši, ne francūži, ne igauņi nav zaudējuši savu nacionālo identitāti, aizstādami markas, frankus un kronas ar eiro.
Latvijas Bankai pēc pievienošanās eirozonai vairs nav iespēju noteikt Latvijai pieskaņotu procentu likmju politiku – uz mums attiecās visai eirozonai pieņemtais lēmums, ko pieņem Eiropas Centrālā banka (ECB). Tas ir vienāds Somijai, Latvijai, Vācijai, Īrijai u.c.
Turklāt kopš lata ieviešanas Latvija bija īstenojusi fiksēta valūtas kursa politiku – lats bijis piesaistīts vairāku lielu valūtu grozam vai – kopš 2005.gada – eiro, kas kalpojis labi. Tā ir bijusi optimāla izvēle, jo esam maza un atvērta tautsaimniecība – vienlīdz atkarīga no eksporta un importa (izejvielas, energoresursi u.c. jāieved, lai eksportpreci saražotu). Tādēļ fiksēta valūtas kursa apstākļos arī pašlaik Latvijas Bankas procentu likmju politikas efektivitāte ir ierobežota. Līdz ar to Latvijas pāreja uz eiro neradīja lielas izmaiņas.
…